PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

9172.jpeg
Foto: EU2015.lv Attēlā: Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Izglītības ministre Mārīte Seile nav noskaņota pilnībā piekāpties arodbiedrības prasībām, bet gan vēlas panākt kompromisu.

Ir nepieciešama sistēmas sakārtošana, ne tikai papildu naudas piešķiršana, šorīt LTV uzsvēra politiķe.

M.Seile sevi uzskata par skolotāju sabiedroto, jo izglītības kvalitāte ir tik laba, cik labi ir skolotāji, tomēr pašlaik viņa jūtoties pa vidu starp cilvēku grupām ar kardināli pretējiem viedokļiem, sekojoši ministres mērķis esot panākt kompromisu, lai tiktu apstiprinātas reformas un panāktu budžeta līdzekļu skolotāju atalgojumam pieaugumu.

Ministre stāstīja, ka joprojām katra iesaistītā puse uztur savas prasības - Finanšu ministrija (FM) vēlas striktāku skolu tīkla sakārtošanu un tikai tad būtu gatava piešķirt papildus naudu, vienlaikus uzsverot, ka budžeta projektā skolotāju algu fondam ir papildus paredzēti 10 miljoni eiro, kas nozīmētu par 8% lielāku kopējo algu budžetu.

No skolotāju un pašvaldību puses savukārt esot redzamas ļoti atšķirīgas nostājas, piemēram, Pierīgas pašvaldībās naudas pietiek un tās vēlētos, lai viss paliek tā, kā ir. Mārupē vidējā skolotāju alga esot 900 eiro, bet Ādažos - 813 eiro. Savukārt pašvaldībās, kur pedagogiem ir mazas algas, skolotāji nav apmierināti. Esot jūtams, ka pašvaldības katra cīnās par savām interesēm, bet neskatoties uz reformām godīguma kontekstā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pozīciju ministre raksturoja kā mainīgu - gada sākumā arodbiedrība pamatā iebilda pret mazajām algām, bet tagad aizstāv pozīciju, ka reformas gadījumā nedrīkst būt neviens zaudētājs, tātad arī labāk atalgotajiem algu samazināt nedrīkst. M.Seile stāstīja, ka Latvijā esot skolotāji, kuru algas esot virs 2000 eiro, tāpat esot vairāki simti ar algām virs 1500 eiro mēnesī, kas gan esot mazāk nekā procents no pedagogu kopskaita.

Tikmēr zemākās algas - 420 eiro mēnesī - saņem vairāk nekā desmit procenti skolotāju. Lai algas pieaugumu saņemtu visi skolotāji, būtu jāiegulda ļoti liela nauda, uzsvēra M.Seile. Ministre īsti neatbildēja uz jautājumu, kā jutīsies tie skolotāji, kuriem atņems daļu algas, tomēr noprotams, ka ministre uzskata, ka nebūtu godīgi, ja nelielas grupas labāk atalgoto interešu dēļ apturētu visu reformu un iespēju pacelt algas mazāk atalgotajiem. Ministre izteicās, ka nevarot pateikt, cik daudz pedagogu zaudēs daļu algas, taču arī jaunā sistēma došot iespējas saņemt 1500 eiro mēnesī, izpildot kvalitātes prasības.

M.Seile pastāstīja, ka šodien ar LIZDA jāpārrunā vēl sešas arodbiedrības prasības, kas liecina, ka runājamā vēl ir ļoti daudz, tāpēc viņa cer, ka šī nebūs pēdējā tikšanās reize. Ministre atzīmēja, ka LIZDA neapvieno visus skolotājus, un viņa saņemot arī atbalstošus vēstījumus.

Savukārt LIZDA vadītāja Inga Vanaga izteicās, ka vēl ir iespējams panākt kompromisu ar IZM, bet tas esot politiskās gribas jautājums.