Viņa norādīja, ka viss, kas notiek izglītības sistēmā, ir politiski jūtīgs, jo tas "īstenībā ietekmē katru valsts iedzīvotāju".

Katram cilvēkam veidojies priekšstats par to, kā būtu jābūt, līdz ar to tas "katram politiķim rada ļoti augstu jūtīgumu attiecībā pret sabiedrības gaidām", norādīja M. Seile.

"Politiķiem ir jāieklausās sabiedrības viedoklī, bet vienīgā nelaime ir, ka ir kardināli pretēji viedokļi. Ļoti bieži pieauguši cilvēki tik ļoti sakoncentrējas uz savu vienīgo pareizo viedokli un pat nemēģina paskatīties, kāpēc citi domā citādāk," sacīja ministre.

Tādēļ jebkurš jau paveiktais darbs un īstenotā reforma nav neatgriezeniska, to var mainīt "atkarībā no politiķu noskaņojuma".

Runājot par gada laikā veiksmīgi īstenotajiem darbiem, M.Seile norādīja, ka profesionālās izglītības sektorā renovētas izglītības iestādes, tiek turpināts konsolidācijas process, kā arī nostiprināta darba devēju loma. M.Seile uzsvēra, ka turpmāk būtu svarīgi strādāt tā, lai nezaudētu pozitīvo virzību, informē ziņu aģentūru LETA.

Šajā sakarībā turpmāk gaida vairāku normatīvo aktu izstrāde, kā arī darba vidē balstīto mācību nostiprināšana reālajā izglītības procesā.

"Kopumā izglītības sistēmā liels izaicinājums ir ieviešanas process - vārdos mēs esam iemācījušies pareizi runāt, bet īstenošana ir izaicinājums visos posmos. Profesionālajā izglītībā ir ļoti tieši jāsaprot, kā strādā skolotāji, kā notiek sadarbība ar darba devējiem, kā notiek prakse, kurš par ko maksā - lietas, kā labo ideju var sabojāt," norādīja M.Seile.

Augstākajā izglītībā apstiprināts trīs pīlāru finansēšanas modelis, un pirmā nauda, kas tika iestrādāta iepriekš, ir sadalīta. Nākamie soļi, kā skaidroja M.Seile, ir panākt papildu finansējuma piešķiršanu, lai iedarbinātu visus trīs pīlārus. Izveidota arī neatkarīga augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas aģentūra. "Pilnīgi noteikti šī ir virzība uz kvalitāti," uzsvēra M.Seile, tomēr viņa piebilda, ka joprojām pastāv jautājums, kā šo aģentūru uzbūvēt un noturēt, lai tās vērtējumam ticam gan mēs paši, gan partneri ārvalstīs.

Arī zinātnē turpinās konsolidācijas process. "Ministrijai jātur acis vaļā un rūpīgi jāseko šim procesam, lai konsolidācija nepārvērstos par mapīšu krāmēšanu," uzvēra M.Seile. Viņa pauda, ka Latvijai ir vajadzīga konkurētspējīgāka zinātne, nepieciešams lielāks finansējums, ir jāsaglabā fundamentālā zinātne, kas kalpo kā bāze lietišķajiem pētījumiem, kas savukārt sasaistāmi ar tautsaimniecības vajadzībām.

Patlaban tiek veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai ieviestu kompetencēs balstītu mācību saturu. M.Seile tāpat cer, ka arī pārmaiņām pedagogu sagatavošanas sistēmā ir veikti nopietni priekšdarbi.