“Ambīciju trūkums liedz pacelties pāri viduvējībām. Ir jājautā, vai mēs to gribam, vai mūs interesē kvalitāte, varbūt tomēr esam gatavi samierināties ar viduvējībām. Piemēram, vecākiem ir jāpajautā sev, vai viņi ir aizgājuši uz skolu un pajautājuši direktoram, skolotājam, ko skola konkrētajā gadā grib sasniegt. Un nav jārunā tikai par gaisa daudzumu klasē vai ekskursijām, bet arī par saturu,” norādīja M.Seile.

Viņasprāt, katrā atsevišķā vietā ir citi bremzējoši iemesli. Piemēram, vecāki, kuru bērni mācās lauku skolās, izvēlas nerunāt par notiekošo, jo baidās, ka skolotāji atspēlēsies uz skolēniem, informē ziņu aģentūra LETA.

Savukārt politiķi baidās pieņemt nepopulārus lēmumus, domājot par nākamajām velēšanām. Laikā, kad bija diskusija par skolēnu skaita noteikšanu, lai atvērtu 10. klasi, daudzi pašvaldību vadītāji teica, ka šis lēmums ir pareizs, tomēr privātās sarunās atzina, ka to nekad neteiks savās pašvaldībās, jo tad viņus neievēlēs nākamajās vēlēšanās.

"Es neesmu pārliecināta, ka spēle par vēlētāju balsīm ir tik vienkārša, bet varbūt ir," piebilda M.Seile.

Atbildot uz jautājumu, kur izglītības sistēma varētu virzīties nākamos 12 gados - viena skolēna skolas dzīves cikla laikā - bijusī ministre norādīja, ka vēlētos, lai mēs būtu pietuvojušies vismaz Igaunijai izglītības kvalitātes ziņā.

"Ir šobrīd visas nepieciešamās iestrādes, lai tas tā būtu - gan uz prātīgāku finanšu izmantošanu, gan ir sācies jauna mācību satura veidošanas process. Un tas ir ļoti svarīgs nākamais solis. Ir paredzēta virkne atbalsta pasākumu skolotāju sagatavošanai un ceru, ka veids, kā skolotāji tiek sagatavoti, tiks mainīts. Tie ir ļoti, ļoti svarīgi priekšnoteikumi, lai mēs runātu par kvalitatīvu izglītību," uzskata bijusī ministre.

Viņa piebilda: "Kā veiksies ar šo darbu turpināšanu un īstenošanu, to mēs redzēsim. Man šķiet, ka politiķiem ir ļoti svarīgi nenogrimt tikai īslaicīgās reformās, īslaicīgos pasākumos, bet nepārtraukti turēt acu priekšā lielo vīziju, ko mēs vēlamies sasniegt. Un nebeigt par to runāt pie katras iespējas."

Viņasprāt, ir ļoti svarīgi atkārtot principus, kas ir svarīgi un ko vēlies, lai iesakņojas sistēmā. "Es domāju, ka tas ir izdevies. Esmu dzirdējusi no ļoti daudziem cilvēkiem vārdus, kas arī man ir svarīgi - izglītības kvalitāte, pieejamība, izmaksu efektivitāte kā viens no principiem," teica bijusī ministre.

Attiecībā uz darbiem, caur kuriem šīs vīzijas īstenojas, katrā jomā esot ir izdarītas ļoti konkrētas un praktiskas lietas.

M.Seile nepiekrīt, ka nevienam ministram neizdodas veikt kardinālas izmaiņas izglītības jomā.

"Man ir paveicies būt laikā, kad ir izdarīts principiāls pavērsiens augstākās izglītības finansēšanā. Tas ir principiāls pavērsiens, kas balstīts arī Roberta Ķīļa iesāktos darbos. Šajā laikā principiāls pavērsiens ir bijis arī zinātnisko institūtu konsolidācija. Tas ir bijis ilgāka laika posma sasniegums," minēja M.Seile.

Viņa norādīja, ka nav tā, ka nekas labs nenotiek Latvijas izglītības sistēmā, taču uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut tālāku sabiedrības noslāņošanos attiecībā uz iespējām iegūt izglītību.