PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis

Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

5695.jpeg
Foto: kzenon / 123RF
Latvijas mazākumtautību izglītības temats lielā mērā kļuvis par politizētu jautājumu, ignorējot izglītības pamatuzdevumu un vienotas Latvijas sabiedrības veidošanas mērķi, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Uz mazākumtautību izglītību Latvijā jāraugās no trim skatupunktiem - bērnu tiesības, mazākumtautību tiesības un vienotas Latvijas sabiedrības veidošanās, norāda J. Jansons.

"Bērnam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kas ir pamats personības attīstībai, turpmākai sekmīgai izglītībai augstskolā un dalībai darba tirgū. Mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras unikalitāti ir nostiprinātas Satversmē. Savukārt vienotas Latvijas sabiedrības esamība ir būtisks nosacījums labklājīgas valsts attīstībai," akcentē tiesībsargs.

Lai uzklausītu mazākumtautību skolu direktoru priekšlikumus, kā novērst konstatētos mazākumtautību izglītības prakses trūkumus, tiesībsargs šodien plkst.14.00 Tiesībsarga birojā organizē diskusiju "Bilingvālās izglītības problēmas un iespējamie risinājumi", vēsta ziņu aģentūra LETA.

Diskusijas mērķis ir izzināt mazākumtautību izglītības iestāžu vadītāju viedokli par iespējamiem risinājumiem bilingvālās izglītības izpētes laikā konstatētajām nepilnībām. Diskusijā apspriedīs normatīvo aktu prasības un praksē identificētās neatbilstības un pretrunas, izglītības kvalitātes nodrošināšanas problemātiku, izglītības kvalitātes kontroles mehānismus un izglītības procesa realizācijā iesaistīto pušu atbildību.

Diskusija būs slēgta, un tajā piedalās tikai mazākumtautību skolu vadītāji un Tiesībsarga biroja pārstāvji.