Ministre laikrakstam Vesti Segodņa atzinusi, ka pašlaik lielākā daļa mazākumtautību skolu ir izvēlējusies latviešu un mazākumtautību mācību valodu attiecībā 60:40, taču esot pagājuši 15 gadi pēc šādas izvēles izdarīšanas. Daudz kas esot mainījies, palielinājusies skolotāju kvalifikācija, kā arī bērni sapratuši, ka bilingvālisms ir viņu interesēs.

Iespējams, skolas pašlaik vēl izvēlas saglabāt šādu mācību valodu proporciju, tādēļ tās tiek mudinātas to pārskatīt. Taču tas esot tikai aicinājums, kas administratīvi netiek kontrolēts.

Laikraksts norādījis, ka nākotnē mazākumtautību skolās latviešu valodā būšot jāapgūst 80% priekšmetu. Valodu attiecība 80:20 pašlaik ieviesta piecās skolās.

Pārmaiņas mazākumtautību skolās šogad nenotiks, un tās joprojām var izvēlēties atbilstošu mācību programmu, kurā paredzēts latviešu valodas un attiecīgās mazākumtautību valodas proporcionālais sadalījums, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Arī pēc 2018.gada, kad paredzēta pāreja uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā, mazākumtautību skolas tiks saglabātas, tajās nodrošinot iespēju apgūt mazākumtautību valodu un kultūru dzimtajā valodā.

Ministre skaidroja, ka skolēnu valsts valodas zināšanas ir stabilas, tomēr pēdējos gados nav noticis to pieaugums. I. Druviete uzskata, ka ir jāsper nākamie soļi, kas, joprojām saglabājot daļu mācību priekšmetu mazākumtautību valodās, stiprinātu arī valsts valodas apguvi.

Ministre uzsvēra, ka Latvija turpinās būt viena no Eiropas Savienības līderēm mazākumtautību izglītības nodrošināšanā dzimtajā valodā. Tātad tas nozīmē, ka Latvijā joprojām būs iespējas par valsts līdzekļiem apgūt mazākumtautību valodu un kultūru, kā arī citus priekšmetus, kas nodrošina nacionālo identitāti.