PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

12297.jpeg
Foto: Pexels
Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēl meklēs risinājumu valsts un pašvaldības solidārai atbildībai par pabalstu izmaksu atlaistiem pedagogiem.

LPS aicināja valdību ievērot tiesiskās paļāvības principu un no valsts budžeta segt valsts iniciētos izdevumus par pašvaldības izglītības iestāžu slēgšanas vai reorganizācijas rezultātā nepieciešamajiem atlaišanas pabalstiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekrita LPS viedoklim, norādot, ka no valsts mērķdotācijas tiek finansēta tikai pedagogu darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ņemot vērā personisko darba ieguldījumu, pedagogam var piešķirt prēmiju vai naudas balvu, izmantojot ietaupītos darba samaksai paredzētos budžeta līdzekļus. Savukārt sociālās garantijas pedagogiem var paredzēt darba koplīgumos vai darba līgumos un izmaksāt no dibinātāja līdzekļiem, informē aģentūra LETA.

LPS tomēr uzskata, ka minētā jautājuma risināšanā valstij jāiesaistās solidāri ar pašvaldībām. Ministru prezidents Māris Kučinskis piekrita šādam viedoklim, bet ar nosacījumu, ka darbu zaudējis pedagogs varētu saņemt pabalstu no valsts gadījumā, ja pedagogs nolemj mainīt profesiju. Pēc premjera teiktā, šāda atruna nepieciešama, lai no darba atlaists pedagogs pēc pabalsta saņemšanas nesāktu darba gaitas citā skolā.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurski pauda, ka valsts nevar iejaukties atlaišanas pabalsta izmaksāšanā pedagogiem, tomēr ar Ministru kabineta noteikumiem varētu paredzēt, ka gadījumā, ja izglītības reformas rezultātā pedagogs zaudē amatu un neturpina profesionālās gaitas, tad valsts pašvaldībai kompensēs izmaksāto pabalstu.

LPS nav būtisku iebildumu pret valdības pārstāvju priekšlikumu, tomēr puses vienojās par to vēl diskutēt.