PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 12. maijs

Ina, Ināra, Inārs, Valija

3903.jpeg
Pašreizējā Latvijas izglītības sistēma, kurā nauda seko skolēnam, ir greiza, jo mazāku skolu pedagogiem vienkārši nav iespējas nopelnīt vairāk.

Šādu uzskatu pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Tomēr izglītības jomas pārstāvji ir vienisprātis - mācību iestāžu skolotāji, kas pelna 1000 latus mēnesī, ir uzņēmušies pamatīgas slodzes, kas nenāk par labu viņu profesijai, vēsta ziņu portāls TVNET.

Ministru kabineta noteikumos ir noteikta minimālā samaksa par likmi, kas nozīmē, ka par pilnu likmi (21 kontaktstundu) nedrīkst maksāt mazāk kā 280 latus mēnesī. Ar 2014.gada 1.septembri Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā rīcības plānā ir apņēmusies pāriet uz 40 stundu darba nedēļu, nepārsniedzot to. Tas nozīmē, ka mainītos arī visa finansēšanas kārtība.

Patlabanējā kārtība nauda seko skolēnam ir šāda – ja skolai ir nauda, tad par mājasdarbu labošanu, tikšanos ar vecākiem u.c. aktivitātēm skolotājs var saņemt vēl līdz 40% papildu ienākumu. Tātad, jo vairāk skolēnu mācās skolā, jo skolai vairāk naudas un tā saviem pedagogiem var noteikt lielāku samaksu par likmi.

Kā skaidro I. Mikiško, tieši tas arī noticis plaši izskanējušajā piemērā par Siguldas vidusskolu, kur kādu atsevišķu pedagogu alga uz papīra sasniedz 1000 latus, kas ir daudz vairāk nekā vidējā pedagoga atalgojums Latvijā. LIZDA priekšsēdētāja norāda, ka Siguldas mācību iestādē, kur zinības apgūst daudz skolēnu, minimālā likme skolotājam ir 494 lati. "To visu sasummējot, iznāk daudz vairāk nekā vienā mazā skolā," viņa saka.

Arodbiedrības priekšsēdētāja norāda, ka skolotājiem nevajadzētu būtiski pārsniegt 40 stundu darba nedēļu un par to saņemt adekvātu atalgojumu: "Tagad tā summa veidojas tāpēc, ka viņš sevi izdzen."

Reaģējot uz IZM pausto vēlmi panākt 533 latu minimālo algu pedagogiem, I. Mikiško ir skeptiska: "533 dalīts ar 160 stundām mēnesī – tas ir mazāk nekā melnstrādniekam."

Arī Mārupes vidusskola rezonansi izraisījušajā sižetā tika minēta viena no mācību iestādēm, kuras skolotāji saņem vislielāko atalgojumu valstī. Tās direktors Jānis Lagzdkalns atzina, ka pedagogi ar lielāku atalgojumu patiešām arī strādā pamatīgas slodzes. Viņš norāda, ka ar esošo atalgojuma likmi ir "vienam par daudz, diviem - par maz". Ja šī summa būtu jāizdala uz diviem pedagogiem, tad kādam no viņiem neizbēgami nāktos meklēt papildu ienākumu avotus.