PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 03. maijs

Gints, Uvis

5715.jpeg
Centralizētie eksāmeni pārbauda domāšanu noteiktos rāmjos, noteiktu uzdevumu ietvaros un ir maz vērsts uz prasmēm, teica izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Es domāju, ka eksāmens nodrošina zināmu stereotipisku zināšanu apguves pārbaudi. Tas ir visai maz vērsts uz prasmēm, ko ir grūti ietvert eksāmena saturā, un ļoti bieži tas pārbauda domāšanu noteiktos rāmjos, noteiktu uzdevumu ietvaros," teica I. Druviete.

Viņa paskaidroja, ka daudz vairāk dod prasmīgs skolotājs, labi aprīkots fizikas vai ķīmijas kabinets, jo eksakto zinātņu minimumu arī eksāmenu formā nodrošina no 2008.gada atjaunotais matemātikas eksāmens.

Viņa arī uzskata, ka plānotās izmaiņas, kas paredz ieviest obligātu fizikas vai ķīmijas centralizēto eksāmenu, ir pārsteidzīgas.

Ministre norāda, ka šis priekšlikums pirms tam nebija apspriests ne ierēdniecības līmenī, ne saskaņots ar pedagogu profesionālajām organizācijām, sabiedrībā par to nebija notikušas diskusijas. "To nenoliedzami nevar atzīt par labu praksi, bet slikta prakse būtu arī tikko Ministru kabinetā pieņemta lēmuma grozīšana. Tādēļ vērtēsim iespējas šādu eksāmenu ieviest, bet nekādā gadījumā no 2015.gada, jo tad jau tas skartu skolēnus, kas tagad mācās desmitajā klasē," viņa paskaidroja.

Druviete arī skaidroja - ir jāsaprot, ka ķīmijas un fizikas programmās ir atšķirības, taču centralizētajos eksāmenos visā valstī ir noteiktas vienotas prasības atbilstoši centralizētā eksāmena idejai. Tāpēc nepieciešams domāt, ko darīt profesionālās mākslas vai mūzikas vidusskolām, kur tik tiešām dominē humanitārie priekšmeti. Līdz ar to nedrīkst pieņemt lēmumu, pirms tas nav izdarīts.

"Vēl arī arī šis viens filozofiskais jautājums – vai eksāmens tiešām ir labāka motivācija zināšanu apguvei. Šajā ziņā viedokļi ir ļoti atšķirīgi," viņa piebilda.