PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

11361.jpeg
Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Kanceleja
Augstskolu apvienošanas rezultātā ieguvēji ir studenti, topošie skolotāji un nākotnes izglītības kvalitāte, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) visiem RPIVA studējošajiem tiks nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība, kā arī nemainīgi studiju finansēšanas nosacījumi visu studiju laiku – to paredz IZM sagatavotais rīkojuma projekts, kurš vakar, 28. martā, apstiprināts valdībā.

Reorganizācijas rezultātā LU pārņem RPIVA īstenotās augstākās izglītības programmas pedagoģijas jomā un komerczinībās, bet JVLMA – deju un mūzikas pedagogu izglītības programmas. Abas augstskolas pārņem arī darba tiesiskās attiecības ar šo programmu īstenošanā iesaistīto personālu, informē Inta Bērziņa, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve.

Saskaņā ar rīkojumu, LU pārņem un turpina studiju programmu īstenošanu visās RPIVA filiālēs - Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī, nodrošinot kvalitatīvu un modernu izglītību un akadēmiskos resursus nepilna laika studiju programmās studējošajiem Latvijas reģionos.

Rosinot RPIVA pievienot LU un likvidēt to kā patstāvīgu juridisku vienību, ministrijas mērķis ir izveidot konceptuāli jaunu skolotāju izglītības sistēmu, kas nodrošinās kvalitatīvu un modernu izglītību. Uz abu apvienoto institūciju bāzes LU izveidos jaunu izglītības centru, kurā pedagogu izglītības studijas būs cieši saistītas gan ar sociālo un humanitāro, gan ar dabas un dzīvības zinātņu nozaru studijām un pētniecību.

Augstākās izglītības politikas veidošana ir ne tikai ministrijas kompetence, bet arī pienākums pret sabiedrību. Tādēļ, īstenojot pārmaiņas, ministrija nodrošina, ka primāri tiek ievērotas sabiedrības intereses – šajā gadījumā nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu izglītību. “Ieguvēja būs sabiedrība kopumā, bet primāri uz attīstību orientētas pārmaiņas un jaunas iespējas saņems studenti un jaunie skolotāji. Tāpat kā citās jomās, arī augstākajā izglītībā notiek saplūšana, veidojot spēcīgus, globālā mērogā konkurētspējīgus augstākās izglītības attīstības centrus – universitātes. Mūsu mērķis ir veidot nosacījumus, lai Latvijas vadošās valsts augstskolas ir starptautiski konkurētspējīgas un atrodas vismaz līdzvērtīgās pozīcijās ar vadošajām kaimiņvalstu augstskolām,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. LU jaunais akadēmiskais centrs Torņakalnā ir viens no piemēriem, kur katram ir reāla iespēja pārliecināties par to, kādu mēs vēlamies redzēt mūsu augstāko izglītību. “Tas ir tikai attīstības sākums, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka tuvāko desmit gadu laikā Torņakalns pārtaps par mūsdienu prasībām atbilstošu studentu centru, kur vienkopus būs gan studijas, gan zinātne un viss nepieciešamais mūsdienīgai studentu dzīvei. Esmu pārliecināts, ka rīkojamies pareizi, publiskos līdzekļus koncentrējot izcilības sasniegšanai,” saka ministrs.

IZM aprēķinājusi, ka augstskolu apvienošana jau nākamajā gadā ļautu ietaupīt aptuveni 270 000 eiro, ko veido RPIVA administratīvo, vispārējā personāla, preču un pakalpojumu izdevumu izmaksu samazinājums. Savukārt kopējais 2018.- 2022.gada izmaksu samazinājums mērāms gandrīz 6 miljonos eiro. Ietaupītos līdzekļus paredzēts ieguldīt pedagoģijas studiju programmu attīstībai, tajā skaitā studējošo budžeta vietām. Augstskolu apvienošana ļaus arī mērķtiecīgāk ieguldīt ES struktūrfondu finansējumu.

Tieši saikne ar Latvijas Universitāti, kas ir lielākā klasiskā universitāte Latvijā, ļaus izglītības speciālistiem iegūt augstākas kvalitātes izglītību un izmantot tās priekšrocības, kādas pieejamas LU studentiem: vairāk resursu un iespēju profesionālai attīstībai, LU stipendiju un projektu pieejamība, plašāki profesionāli kontakti ar izglītības un citu jomu speciālistiem Latvijā un pasaulē. Studentiem un akadēmiskajam personālam pavērsies plašākas pētniecības, mobilitātes un izaugsmes iespējas, pieeja visiem LU rīcībā esošajiem studiju un pētniecības resursiem, kā arī būs nodrošināta piekļuve Eiropas Savienības struktūrfondu programmām.

Ilgtermiņā plānotās izmaiņas ļaus sagatavot augsti kvalificētus skolotājus darbam Latvijas izglītības iestādēs. Konsolidācija nodrošinās kvalitatīvāku skolotāju sagatavošanas procesu, izglītības zinātņu studiju programmu savstarpējo papildinātību un pēctecību, kā arī resursu koplietošanu pedagoģijas studiju programmu īstenošanā. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, IZM tiks izveidota darba grupa konceptuāli jaunas skolotāju izglītības sistēmas izveidošanai, iekļaujot tajā IZM, Kultūras ministrijas, Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Studentu apvienības, Augstākās izglītības padomes un Iespējamās misijas pārstāvjus un nozares ekspertus. Līdz 2017.gada 31.oktobrim darba grupa sagatavos priekšlikumus konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā, tai skaitā paredzot nozares ekspertu padomes izveidi, jauna skolotāja profesijas standarta izstrādi un sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvas un modernas izglītības un akadēmisko resursu pieejamību visās augstskolās, kas sagatavo skolotājus.

Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanas un saskaņošanas procesā IZM organizēja publiskās konsultācijas ar visām procesā iesaistītajām augstskolām, reģionu pašvaldībām un Latvijas Studentu apvienību. IZM ir saņēmusi Augstākās izglītības padomes atzinumu, uzklausījusi procesā iesaistīto augstskolu, pašvaldību, Latvijas Studentu apvienības viedokli, un aktualizētajā MK rīkojuma projektā ir iestrādāti daudzi no saņemtajiem priekšlikumiem.

Ar valdībā apstiprināto IZM sagatavoto rīkojuma projektu var iepazīties MK mājaslapā

Savukārt IZM mājaslapā ir pieejamas atbildes uz RPIVA studentu izteiktajiem jautājumiem par augstskolas pievienošanu LU un JVLMA, kā arī infografika “Ceļā uz superskolotājiem. RPIVA integrācija LU un JVLMA.