PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 29. maijs

Maksis, Raivis, Raivo

9733.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Pamatskolu beigu posma klašu piepildījumu plānots regulēt ar lielāku koeficientu piemērošanu, kas nodrošinātu 30% palielinājumu mērķdotācijai.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), strādājot pie pedagogu algu reformas, kā arī skolu tīkla sakārtošanas jautājuma, paredzēts ķerties klāt pamatskolas beigu posmam, proti, 7.-9.klasēm, tajās ieviešot rekomendējamo minimālo skolēnu skaitu, informē ziņu aģentūra LETA.

Patlaban plānots, ka reģionos minimālais kopējais skolēnu skaits šajā izglītības posmā varētu būt 21 izglītojamais vienā izglītības iestādē, vidēji pa septiņiem skolēniem vienā klasē, skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš gan norādīja, ka šie skaitļi vēl nav galīgie.

K.Šadurskis zināja teikt, ka 12 izglītības iestādēs Latvijā 7.-9.klašu posmā mācās mazāk par desmit bērniem. Šajās skolās mācību process tiekot īstenots arī apvienotajās klasēs, kas, kā uzsvēra ministrs, turpmāk nav pieļaujams.

K.Šadurska ieskatā apvienotās klases ir iepriekšējo gadsimtu prakse, kas mūsdienās vairs nav pieņemama.

Politiķis ir aprēķinājis, ka skolēnus uz skolām, kurās mācās ļoti mazs izglītojamo skaits, lētāk nogādāt ar taksometru. K.Šadurska aprēķini liecinot, ka skolēnus šādā veidā uz skolu varētu nogādāt pat 30 kilometru attālumā. Līdz ar to viņa ieskatā ir jāpārskata skolu tīkls. 

Lai motivētu pašvaldības ķerties pie vēlamo minimālo kritēriju ievērošanas, plānots paaugstināt koeficientu, kas piemērojams šim izglītības posmam. Paaugstinātais koeficients nodrošinātu 30% palielinājumu mērķdotācijai. Tomēr palielināta koeficienta iedarbināšana notiktu tikai tad, ja izglītības iestāde atbilstu rekomendējamajiem kritērijiem. Pretējā gadījumā tiktu turpināts piemērot jau noteikto koeficientu.

Tāpat plānots aizliegt pašvaldībām pārdalīt mērķdotāciju starp izglītības iestādēm.