Džims Vinns (Jim Wynn) ir izglītības stratēģijas grupas vadītājs uzņēmumā Promethean. Tas ir Lielbritānijas uzņēmums, kas ražo un piegādā modernākās iekārtas skolām – interaktīvās tāfeles, balsošanas ierīces u. tml., vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Viņš stāsta, ka, kaut arī pats strādā tehnoloģiju uzņēmumā, viņš neuzskata, ka moderna skola saistīta tikai ar tehnoloģijām. Tās ir vajadzīgas, bet nav vienīgais nepieciešamais – nevar iztikt bez laba skolotāja un jaunām mācību metodēm. Skola tehnoloģiju izmantošanā ir atpalikusi no daudzām citām dzīves sfērām. Skolā tehnoloģiju izmantojums nav tik viegli saprotams un nav arī tik acīmredzami ieguvumi no tā. Pagaidām trūkst pētījumu, kas apliecinātu tehnoloģiju izmantošanas efektivitāti izglītībā, tāpēc skolotāji īsti nenovērtē tās nozīmi. Lai viņiem palīdzētu, Promethean uztur arī sociālo tīklu internetā, kurā skolotāji var dalīties pieredzē, atrast jaunas idejas stundu vadīšanai. Var augšupielādēt pašu sagatavotos elektroniskos mācību materiālus un lejupielādēt citu piedāvātos. Tā ir milzīga resursu bibliotēka, kam pievienojušies miljons skolotāju no visas pasaules un vairāk nekā 50 no Latvijas. Katru gadu šā tīkla uzturēšanai tiek tērēti vairāk nekā desmit miljonus mārciņu. Anglijā jauna skolotāja sākuma alga ir aptuveni 25 000 mārciņu gadā. Pieaugot pieredzei un kvalifikācijai, arī alga kļūst lielāka. Skolas direktors, kas vada skolu, kurā mācās 1200 bērnu, varētu saņemt 100 000 mārciņu gadā.

"Projekts Dabaszinātnes un matemātika, kas Latvijā tiek īstenots, lai veicinātu tehnoloģiju ieviešanu skolās un modernizētu mācību saturu, ir pasaules klases projekts. Ir padomāts par visu – gan par klases iekārtošanu un par tās interjeru, gan par skolotāju sagatavošanu, gan jaunām mācību programmām un jaunu vērtēšanas sistēmu. Reti kur pasaulē tiek īstenoti tik visaptveroši projekti," viņš teic. Taču kopumā tehnoloģiju lietojums Latvijas skolās ir samērā neliels. Interaktīvās tāfeles ir mazāk nekā 10% klašu. Lielbritānijā šādas tehnoloģijas tiek izmantotas vairāk nekā 90 % klašu, bet ASV – 75 %. Priekšgalā ir arī Dānija un Skotija. Ja valdība neinvestē tehnoloģijās, arī skolotāji neprogresē un turpina izmantot konservatīvas mācību metodes. Jāsaprot arī, ka līdz ar tehnoloģiju iegādi ir jāsagatavo skolotāji, pretējā gadījumā nauda būs izšķiesta veltīgi. Dž. Vinns uzskata, ka Latvijai ir jāmainās, jo, beidzot skolu, jauniešiem būs jāstrādā ar tehnoloģijām savās darba vietās. Vairs nav tik svarīgi zināt daudzus faktus, bet gan apgūt prasmes veikt pētījumus, strādāt dažādos projektos.