PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

7568.jpeg
Foto: photodeti / 123RF
2014.gadā paveikti nozīmīgi darbi izglītības satura uzlabošanai, zinātnisko institūciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanai.

Izglītības un zinātnes ministrija arī 2015.gadā turpinās iesāktos darbus mācību satura pilnveidei, profesionālās izglītības mācību satura un procesa uzlabošanai sadarbībā ar darba devējiem, zinātnes strukturālo reformu īstenošanai, ka arī augstākās izglītības finansēšanas modeļa un pedagogu darba samaksas jaunā modeļa izstrādei un ieviešanai.

Šajā un nākamajā gadā norit vispārējās un profesionālās izglītības satura pilnveide, attīstot kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu un izstrādājot Eiropas kvalifikācijas prasībām atbilstošu profesiju standartu un profesionālās izglītības programmas.

Tāpat vispārējās izglītības jomā skolēni no 2014.gada 1.septembra pirmo svešvalodu apgūst jau 1.klasē. Līdz šim pirmās svešvalodas apguve tika uzsākta tikai no 3.klases. No 1.septembra tiek nodrošinātas brīvpusdienas 1.-3.klases skolēniem. Iepriekš no valsts budžeta līdzekļiem piešķirtās brīvpusdienas pienācās tikai 1. un 2.klases skolēniem.

Profesionālajā izglītībā turpināta darba devēju iesaiste jauno profesionāļu sagatavošanā un profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana. 2013./2014. mācību gadā veiksmīgi uzsākts darba vidē balstītu mācību īstenošanas pilotprojekts, kas turpinās arī šajā mācību gadā, iesaistot vairāk profesionālās izglītības iestāžu, darba devēju un audzēkņu. Darba tirgum atbilstošas profesionālās izglītības nodrošināšanas pasākumi turpināsies arī nākamajā gadā.

Šajā gadā nodrošināts finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. Ar šā gada 1.septembri tika paaugstināta zemākā amata algas likme pedagogiem līdz 420 eiro pirms nodokļu nomaksas un nodrošināta piemaksa par kvalitātes pakāpi visiem pedagogiem, kuri ir ieguvuši 3., 4. un 5.kvalitātes pakāpi. Turpinot pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanu, līdz 2015.gada 1.septembrim paredzēts izstrādāt un uzsākt jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, lai izveidotu caurskatāmu atalgojuma aprēķina metodiku, tādējādi ļaujot efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus un rast iespējas palielināt darba samaksu skolotājiem. Modeļa izstrādē tiek ņemts vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu pētījums "Skolotāju atalgojums Latvijā".

Augstākajā izglītībā šogad nodrošināta jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde ciešā sadarbībā ar augstskolām un Pasaules Bankas ekspertiem, un nākamgad paredzēts uzsākt jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu. Savukārt zinātnes jomā uzsāktas zinātnes strukturālās reformas un zinātnisko institūciju spēku apvienošana, lai veicinātu zinātnes konkurētspēju, kā arī piešķirts finansējums Valsts pētījumu programmu īstenošanai. Nākamajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija īstenos pasākumus zinātnisko institūciju iniciēto strukturālo reformu atbalstam, kuriem plānotais finansējums ir 9,9 miljoni eiro no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

2014.gadā pieņemti arī vairāki nozīmīgi plānošanas dokumenti, kas iezīmē tālākos attīstības virzienus un veicamos pasākumus. Izstrādātas un Saeimā apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas aptver visus izglītības veidus un pakāpes, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Tāpat izstrādātas un valdībā apstiprinātas Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kas ietver četrus galvenos rīcības virzienus - valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana, valsts valodas izglītības politika, latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā. Šogad uzsākta Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2015.-2020.gadam izstrāde, kas turpināsies nākamgad, lai 2015. gadā valdībā varētu apstiprināt šo plānošanas dokumentu.

Būtiskākais paveiktais 2014.gadā

• No šā gada 1.septembra tiek nodrošinātas brīvpusdienas 1.-3.klases skolēniem. Šī demogrāfijas atbalsta pasākuma nodrošināšanai no valsts budžeta 2014.gadā paredzēts finansējums 11 679 100 eiro apmērā. Vienlaikus vienam bērnam paredzētā valsts budžeta dotācija tiek palielināta no 1,14 eiro uz 1,42 eiro dienā

• No 2014.gada 1.septembra skolēni pirmo svešvalodas apgūst jau no 1.klases. Izglītības iestādei kā apgūstamo pirmo svešvalodu vecāku izvēlei jāpiedāvā vienu no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām.

• Nodrošināts finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. Ar šā gada 1.septembri tika paaugstināta zemākā amata algas likme pedagogiem līdz 420 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tāpat tika nodrošināta piemaksa par kvalitātes pakāpi visiem pedagogiem, kuri ir ieguvuši 3., 4., 5.kvalitātes pakāpi. Pedagogi, kas ieguvuši 3., 4. un 5. pakāpi, saņem fiksētas piemaksas attiecīgi 31,87 eiro, 79,68 eiro un 99,60 eiro apmērā par vienu pedagoga darba likmi. Mērķdotācijā pašvaldībām pedagogu darba samaksai pieejams finansējums arī piemaksai 40% apmērā par papildu pienākumu un atbalsta pasākumu veikšanu.

• Izstrādātas un Saeimā apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Tās nosaka izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Ievērojot to, ka izglītības procesi tieši skar ikvienu iedzīvotāju visās vecuma grupās, pamatnostādnes aptver visus izglītības veidus un pakāpes.

• Turpināta darba devēju iesaiste profesionālās izglītības procesā un profesionālās izglītības pievilcības veicināšana. Pagājušajā mācību gadā īstenotais pilotprojekts sešās profesionālās izglītības iestādēs ir veiksmīgs, un Izglītības un zinātnes ministrija turpina šāda veida mācību īstenošanu arī 2014./2015.mācību gadā, iesaistot lielāku skaitu profesionālās izglītības iestāžu, darba devēju un audzēkņu.

• Darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšana. Izstrādāts un 2014.gada oktobrī Saeimā 2.lasījumā pieņemts likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", kurā ietverts regulējums par profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem, par profesionālās izglītības iestāžu konventa izveidošanu un konventa kompetenci un noteikta nozares ekspertu padomes izveidošana un kompetence. Savukārt, turpinot darbu pie konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas izveides, Izglītības un zinātnes ministrija attīsta profesionālās izglītības kompetences centru tīklu, paredzot, ka līdzekļi tiek koncentrēti ilgtspējīgos projektos - modernizētos un aprīkotos, mūsdienu prasībām atbilstošos profesionālās izglītības centros visos Latvijas reģionos.

• Piešķirts finansējums Valsts pētījumu programmām un sākta to īstenošana. Ministru kabinets ir izvērtēja un atbalstīja 14 valsts pētījumu programmas 2014.-2017.gadam, kas izstrādātas saskaņā ar iepriekš izvirzītajiem sešiem prioritārajiem virzieniem zinātnē. Valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību. Valsts pētījumu programmu 2014.-2017.gadam mērķis ir veicināt zinātnes attīstību visās zinātņu nozarēs un attīstīt zinātnes cilvēkresursus atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas uzstādījumiem, vienlaikus veicinot Latvijas zinātnieku konkurētspēju Eiropas Savienības kopējā pētniecības un inovācijas programmā "Apvārsnis 2020".

• Izstrādātas un valdībā apstiprinātas Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kas nosaka valsts valodas politikas pamatprincipus, mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus nākamajiem sešiem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments ietver četrus galvenos rīcības virzienus - valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana, valsts valodas izglītības politika, latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā. Valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas - Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas - ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē.

Būtiskākais 2015.gadā plānotais

• Vispārējās un profesionālās izglītības satura pilnveide, attīstot kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu un izstrādājot Eiropas kvalifikācijas prasībām atbilstošu profesiju standartu un profesionālās izglītības programmas. Lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi un turpinās diskusijas par jauna kompetenču pieejā veidota vispārējās izglītības satura izstrādi. Plānots nodrošināt jaunā uz kompetencēm balstīta pamatizglītības standarta projekta aprobāciju un pakāpenisku ieviešanu. Pārmaiņas plānotas gan pirmskolas, gan pamatizglītības, gan vidusskolas mācību saturā un kvalitātes monitoringa sistēmā

• Izglītības un zinātnes ministrija turpina pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi. Līdz 1.septembrim plānots uzsākt jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, lai izveidotu caurskatāmu atalgojuma aprēķina metodiku, tādējādi ļaujot efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus, un nodrošinātu līdzvērtīgu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu.

• Skolu tīkla sakārtošana. Lai nodrošinātu pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanas uzsākšanu no 2015.gada 1.septembra, jau nākamā mācību gada sākumā jāīsteno vairāki priekšnoteikumi skolu tīkla sakārtošanai. Ministrijas nākamajā gadā turpinās diskusijas ar pašvaldībām un partneriem, lai vienotos par atbilstošāko risinājumu skolu tīkla sakārtošanai.

• Jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana. Ministrija 2014.gadā izstrādājusi jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas koncepciju, kurā sniegts pārskats par Pasaules Bankas īstenotā Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma rezultātiem, iezīmēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa reformas gaita, modeļa ieviešanas scenāriji un to ietekme uz augstākās izglītības konkurētspēju. Nākamajā gadā plānots uzsākt jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu. Papildus līdzšinējam, kas balstās tikai uz studiju vietu skaitu, jaunajā modelī valsts finansējums tiks piešķirts, ņemot vērā arī augstskolu rezultātus studijās un pētniecībā.

• Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošana. Šajā un nākamajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija īsteno pasākumus zinātnisko institūciju iniciēto strukturālo reformu atbalstam, kuriem plānotais finansējums ir 9,9 miljoni eiro no Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļiem. Ministrijas īstenoto pasākumu uzdevums ir atbalstīt uz rezultātiem orientētu un labas pārvaldības principiem atbilstošu zinātnisko institūciju pārvaldību, kā arī zinātnes resursu konsolidāciju saskaņā ar zinātnes starptautiskā izvērtējuma rekomendācijām. Šos līdzekļus varēs saņemt starptautiskajā izvērtējumā ar "4" un "5" novērtētie zinātniskie institūti un universitātes, kā zināšanu centri.

• Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam. Saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā un līdz 2015.gada 1.aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetā Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2015.- 2020.gadam. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija Jauniešu garantijas ietvaros īsteno pasākumus jauniešu nodarbinātības problēmas risināšanai, piemēram, sniedzot iespēju jauniešiem bez maksas apgūt arodu. Aktivitāšu mērķis ir motivēt jauniešus, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu un nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki iesaistīties izglītībā un apgūt jaunas prasmes.

• Sporta veidu reģionālo attīstības centru sistēmas izveide. Sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem un pašvaldībām tiks izstrādāta Sporta veidu reģionālo attīstības centru sistēmas izveides koncepcija, lai jau ar 2015.gada 1.septembri varētu uzsākt pilotprojektu īstenošanu vairākās pašvaldībās.