PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 16. maijs

Edijs, Edvīns

5816.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Patlaban nav pamata bažām par vardarbības pieaugumu skolās, taču ir gadījumi, kad skolas izvēlas pilnvērtīgi nereaģēt uz vardarbības gadījumiem.

Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs sacīja, ka iesniegumu skaits policijā par vardarbību skolās pēdējos gados ir salīdzinoši nemainīgs - 2011.gadā bija mazliet vairāk nekā 6000 iesniegumi, 2012 - 5882 iesniegumi un šogad iesniegumu skaits varētu būt līdzīgs.

Vardarbības mazināšanā A. Velšs pirmkārt uzsvēra skolas atbildību, jo skolotāji ir pirmie, kuri var piefiksēt fiziskas vai emocionālas vardarbības aktu. "Jautājums ir, vai skola un skolotājs reaģē un informē attiecīgās iestādes. Kopumā analizējot šo parādību, ne vienmēr sākumstadijā ir bijusi atbilstoša reakcija no skolotāja un skolas vadības. Nereti dažādu iemeslu dēļ skolas izvēlas noklusēšanas taktiku un neizdara to, kas tai būtu jāizdara, un nevēršas pie savas pašvaldības," norādīja A. Velšs.

Viņš atgādināja, ka pašvaldībai ir pienākums izstrādāt sociālās korekcijas plānu konkrētajam nepilngadīgajam un, iesaistot skolā sociālos pedagogus un psihologus, sākt preventīvo darbību.

Ja pašvaldība un skola saprot, ka ar šādiem preventīviem līdzekļiem nevar panākt rezultātu, tās ir tiesīgas pieaicināt Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektorus. "Mums ir informācija, ka tas netiek izdarīts un agresīvais pusaudzis sāk izjust nesodāmības sajūtu, jo neseko reakcija". Savukārt neveicot preventīvus pasākumus, nākotnē agresīvi pusaudži var kļūt par vardarbīgiem noziedzniekiem, norādīja policijas pārstāvis.