PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

6308.jpeg
Vecāku organizācijas ir neapmierinātas ar izstrādāto Izglītības attīstības pamatnostādņu (IAP) projektu, jo dokumentā nav efektīva plāna speciālās izglītības problēmu risināšanai un nav nekas minēts par drošību skolās.

"Mēs nesaskatām dokumentā pietiekamu situācijas analīzi, problēmas identificēšanu un atbilstošus rīcības soļus, kā sasniegt iekļaujošu izglītību. Pie vispārējās izglītības mērķiem iekļaujoša izglītība minēta tikai saistībā ar dažādām sociālajām grupām, nevis bērniem ar speciālām jeb īpašām vajadzībām" norāda Latvijas Vecāku foruma valdes locekle Jana Simanovska.

Vecākiem nav saprotams, kāpēc IAP projektā netiek ņemti vērā Eiropas speciālās izglītības attīstības aģentūras izstrādātie Indikatori iekļaujošai izglītībai Eiropā, lai gan to veidošanā savulaik ir piedalījusies arī Latvijas Valsts Izglītības un satura centra eksperte.

ANO konvencija Par bērna tiesībām nosaka visiem bērniem iespēju dzīvot ģimeniskā vidē un vienlaikus apgūt izglītību, taču pašreizējā IAP projektā šis jautājums vispār netiekot risināts, bet tikmēr bērniem ar īpašām vajadzībām to bieži liedzot pašreizējais skolu tīkls un Latvijas normatīvie akti. Vecāku organizācijas norāda, ka pašvaldībai jānodrošina, lai bērnam ar īpašām vajadzībām būtu vieta attiecīgās pašvaldības skolā, bet nereti pašvaldībā nav skola, kas licencējusi bērna vajadzībām atbilstošo speciālās izglītības programmu.

"Patlaban Latvijā finansējumu bērni saņem nevis atbilstoši savām vajadzībām, bet gan atkarībā no iestādes, kurā tie mācās - bērniem, kas mācās speciālajās skolās, finansējums ir lielāks nekā bērniem, kas mācās vispārizglītojošajās skolās, kurās pat turpina pieaugt bērnu skaits ar speciālajām vajadzībām bez jebkāda papildu finansējuma," akcentē Simanovska. Pēc pamatnostādņu projektā minētās informācijas, 2012./2013.mācību gadā tie bijuši 328 bērni. J. Simanovska uzskata, ka bērniem tādējādi tiek liegts papildu atbalsts, proti, individuāla pieeja un individuāls mācību plāns.

Vecāku organizācija, atsaucoties uz zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka bērniem ar speciālajām vajadzībām labāk veicas mācībās, izglītojoties kopā ar vienaudžiem vispārizglītojošajā skolā. Turklāt nereti bērniem ar traucējumiem, kas nav saistīti ar intelektuālo attīstību, piemēram, mācīšanās traucējumi - disleksija, disgrāfija, normatīvo aktu nepilnību dēļ var nākties mācīties speciālā klasē, kas paredzēta skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Vecākiem nav pieņemami, ka vienaudžu vardarbības problēma pamatnostādņu projektā netiek risināta vispār un nav plānoti nekādi pasākumi vardarbības mazināšanai skolās, kas skar bērnu pamattiesības un vajadzības. Organizācijas atgādina, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījuma rezultātiem, šajā ziņā Latvijā ir vieni no augstākajiem vardarbības rādītājiem pasaulē.

"Nav pieļaujami, ka skolas vide radītu draudus bērnu un pusaudžu fiziskajai un garīgajai veselībai un labklājībai. Nedrošas skolas vides - bieža vardarbība, pazemošana, izstumšana - negatīvā ietekme uz bērnu fizisko un garīgo veselību, labklājību un izglītības iespējām visa mūža garumā ir pierādīta pētījumos," norāda Latvijas Vecāku foruma valdes locekle Kristīne Dūdiņa.

Arī Slimību profilakses un kontroles centra informācija liecinot, ka augstā vardarbība skolās ir viens no iemesliem pusaudžu pašnāvību skaita pieaugumam Latvijā un garīgās veselības traucējumiem, kas pēc PVO datiem ir otrs vadošais darba nespējas iemesls Eiropā.