PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

11109.jpeg
Foto: uatp2 / 123RF
Kopš šā gada 1.janvāra, kad Izglītības likumā stājas spēkā tā sauktie lojalitātes grozījumi, nav saņemta neviena sūdzība par nelojāliem pedagogiem.

Tā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.

Viņa atkārtoti apstiprināja, ka visas trīs pagājušajā gadā izskatītās sūdzības par pedagogu nelojalitāti izrādījušās nepamatotas. I.Juhņēviča skaidroja, ka šie konkrētie gadījumi izvērtēti ļoti daudzpusīgi, ņemot vērā, ka var būt gadījumi, kad skolotājus cenšas speciāli izprovocēt, lai pēc tam pārmestu tiem nelojalitāti.

IKVD vadītāja stāstīja, ka, izskatot šādas sūdzības, speciālisti skolu vienmēr apmeklē klātienē, tiek runāts ar konkrēto pedagogu, skolas direktoru, tiek vērotas stundas, runāts ar izglītojamajiem.

Pēc I.Juhņēvičas domām, līdzšinējā pieredze ļauj izdarīt secinājumu, ka izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ir bijusi taisnība - tā dēvētajiem lojalitātes grozījumiem pamatā ir preventīvs raksturs. Tomēr vēl neseno gadu vēsture liecina, ka laiku pa laikam sabiedrības redzeslokā nonāk arī pedagogi, kuri uzskatāmi demonstrē savu nelojalitāti valstij.

Lūgta minēt piemērus, kādai jābūt pedagoga rīcībai, lai tā tiktu uzskatīta par nelojalitātes apliecinājumu valstij, I.Juhņēviča uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi vērtēt katru gadījumu individuāli, īpaši izšķirot nelojalitāti pret valsti un Satversmi vai valdību un atsevišķām amatpersonām, informē aģentūra LETA.

"Viens no šiem trim gadījumiem, kurus mēs skatījām pagājušajā gadā, bija tieši par to, ka skolotāja mācību stundā bija lamājusi valdību. Un šeit nav runa par konstruktīvu kritiku, par diskusiju, kritisko domāšanu utt., bet gan tiešām par valdības lamāšanu. [Līdz ar to] mūsu izpratnē tas nav jautājums par nelojalitāti, bet par pedagoga profesionālo ētiku," skaidroja I.Juhņēviča.

Turpretim ir pilnīgi skaidrs, ka pedagogs var tikt uzskatīts par nelojālu, ja tas neciena, noniecina vai noliedz Satversmē noteiktās vērtības, piemēram, Latvijas Republiku kā neatkarīgu, suverēnu valsti, kur vara pieder Latvijas tautai. "Tātad, ja pedagogs ar savu rīcību, savu viedokli, piemēram, aicina likvidēt valstisko neatkarību, to var uzskatīt par nelojalitāti," sacīja IKVD vadītāja.

Kā ziņots, šā gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētie Izglītības likuma lojalitātes grozījumi, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.