PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

5825.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Vismaz nākamajā un, visticamāk, arī aiznākamajā studiju gadā saglabāsies līdzšinējā studiju programmu finansēšanas sistēma, kad daļa studentu iegūst valsts apmaksātās studiju vietas, bet citi mācās par privātajiem līdzekļiem.

Taču Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) joprojām strādā pie studiju finansēšanas modeļa maiņas. Kā zināms, pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau pirms stāšanās amatā pauda viedokli, ka jāmaina finansēšanas modelis, liekot visiem Latvijā studējošajiem ņemt studiju kredītu, kas būtu jāatmaksā, sākot pelnīt Latvijā vidējo algu, bet tiem, kuri strādātu noteiktās profesiju grupās, iestādēs vai reģionos, kredīts tomēr nebūtu jāatmaksā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tagad gan ministrs vairs nerunā par studiju kreditēšanu: augstāko izglītību baudījušajiem pēc studiju pabeigšanas, sasniedzot vidējās algas līmeni, būtu jāmaksā paaugstināts nodoklis, kompensējot valstij viņu izglītošanā ieguldīto. "Tādējādi augstāko izglītību finansēs tikai tie, kuriem pašiem ir augstākā izglītība," skaidro ministra padomnieks Reinis Tukišs. Tāda sistēma būšot godīgāka nekā pašreizējā, kad finansējums augstākajai izglītībai nāk no visu nodokļu maksātāju makiem – arī to, kuri šo labumu nav baudījuši. R. Tukišs uzsver, ka šādu finansēšanas variantu jau piedāvājusi Stratēģiskās analīzes komisija, kad Valsts prezidents vēl bija Valdis Zatlers.

Taču R. Tukišs nevarēja atbildēt, ne cik pāreja uz šādu finansēšanas modeli varētu izmaksāt, ne par cik procentiem augstāks nodoklis būtu augstāko izglītību ieguvušajiem. Tādi aprēķini IZM pagaidām neesot veikti. Tā vietā tiks izsludināts iepirkuma konkurss un algoti speciālisti ārpus ministrijas izvērtēs gan šāda finansēšanas modeļa izmaksas, gan riskus. Vērtējums varētu tapt divu līdz piecu mēnešu laikā.

Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete uzskata, ka visiem Latvijas studentiem būtu jādod iespēja studēt par brīvu. Tas varētu apturēt arī studentu skaita kritumu. Pēc I. Druvietes domām, nav pieļaujams, lai studentu skaits kristos zem 80 000. Patlaban augstskolās studē 94 474 studenti.

Viņa arī norāda: IZM piedāvātajā variantā valstij vairs nebūtu nekādas iespējas ietekmēt studentu plūsmu dažādās studiju programmās. Tagad valsts, piemēram, piešķir vairāk budžeta vietu eksakto zinātņu studiju programmās, bet mazāk – sociālo zinātņu jomā, kurā ir speciālistu pārpalikums. Ja ieviestu IZM iecerēto modeli, nauda sekotu studentam, lai kuru studiju programmu viņš arī izvēlētos. I. Druvietes piedāvātajā modelī valsts varētu ietekmēt studiju vietu skaitu katrā nozarē.

Ja visi studenti mācītos par velti, augstākajai izglītībai no valsts budžeta būtu jānovirza 140 miljoni latu pašreizējo 58 miljonu latu vietā. I. Druviete norāda: 140 miljoni būtu jātērē vien tad, kad visi studenti visos studiju līmeņos mācītos par valsts finansējumu. Ja sākotnēji bez maksas studētu tikai maģistrantūrā un doktorantūrā, kā arī bakalaura studiju 1. kursā, pietiktu ar 40 miljoniem latu un summa līdz 140 miljoniem latu būtu jāpalielina pakāpeniski. "Tā nav nepaceļama summa, ja vien par to ir vienošanās," teic I. Druviete.