PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

7092.jpeg
Foto: leaf / 123RF
Kontrolēt to, kādā veidā pedagogi un skolu vadība ievēro bilingvālajās izglītības programmās noteikto valodu lietojuma proporciju, ir sarežģīti vai pat neiespējami. 

Tā  secinājuši Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Tiesībsarga birojs veicis pētījumu par bilingvālo izglītību Latvijā un sabiedrības integrāciju, viens no galvenajiem secinājumiem, kas izdarīts pētījuma laikā, ir tāds, ka atsevišķiem skolotājiem trūkst valsts valodas zināšanu, par ko tika informēts arī Valsts valodas centrs. Tāpat Tiesībsarga birojs norādījis uz kontroles trūkumu par mācību programmu īstenošanu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tiesībsarga biroja pārstāves uzsvēra, ka viena un tā pati problēma tiek konstatēta gadu no gada, bet pārmaiņas īsti nenotiek, tāpēc būtu svarīgi, lai atbildīgās institūcijas nodarbotos ar problēmu risināšanu.

Lai gan Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) šogad saņēmis 452 sūdzības, tikai piecas no tām bija saistītas ar pedagoga valsts valodas neprasmi, informēja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča. Šādu situāciju Tiesībsarga biroja pārstāves, balstoties uz veikto monitoringu, raksturojušas, norādot, ka bieži vien ne skolēni, ne viņu vecāki, kuru ģimenēs saziņa notiek galvenokārt mazākumtautību valodā, nesaskata problēmu tajā, ka pedagogs ar skolēniem nekomunicē valsts valodā vismaz noteikumos atrunātā proporcijā. Tika uzsvērts, ka vecāki un arī skolēni nereti nejūt nepieciešamību apgūt valsts valodu.

Deputāti pauda neizpratni par to, vai tiešām skolotāji, kuri mācību procesā izvairās lietot valsts valodu, apzināti vēlas pasliktināt audzēkņu iespējas sekmīgi nokārtot centralizētos eksāmenus, īpaši ņemot vērā, ka visiem skolēniem jākārto vienādi eksāmeni. Šajā gadījumā skolu direktoriem būtu jāuzņemas atbildība par darbā pieņemtajiem skolotājiem, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Deputāts Raivis Dzintars uzsvēris, ka nekad nevar izkontrolēt to, kas patiesībā notiek skolās, tāpēc pat kontroles metodikas izstrāde situāciju diez vai varētu uzlabot. Tāpēc R. Dzintars norādījis, ka būtu jāvirzās uz sistēmu, kur valsts valodā jāmāca visi mācību priekšmeti, mazākumtautību valodā ļaujot pasniegt mazākumtautību valodu un kultūru.

Pašlaik notiek virzība uz palielinātu latviešu valodas proporciju bilingvālās izglītības programmās. Pagaidām skolas pašas var izvēlēties vienu no trim valodu proporciju modeļiem, kur mazākā pieļaujamā latviešu valodas proporcija ir 60%.