PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis

Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

7298.jpeg
Foto: raeva / 123RF
Pagājušajā gadā valsts dotācija par vienu izglītojamo Latvijā bijusi teju divreiz zemāka nekā vidēji Eiropā.

Tā liecina Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais uzraudzības ziņojums. EK secinājusi, ka vispārējo valdības izdevumu līmenis, balstoties uz procentuālajiem ieguldījumiem no IKP, izglītībai ir nedaudz virs vidējā līmeņa Eiropā. Arī 2013.gada izglītības un zinātnes budžets, salīdzinot ar 2012.gadu, audzis par aptuveni 3%. Tomēr publiskie izdevumi par vienu izglītojamo Latvijā ir vieni no zemākajiem ES - šāda tendence vērojama visos izglītības līmeņos.

Pamatizglītības līmenī par vienu izglītojamo valsts 2013.gadā tērējusi 3704 eiro, savukārt vidēji ES tam tiek ieguldīti 6297 eiro. Vidējās izglītības līmenī viens izglītojamais gadā izmaksājis 3579 eiro - ES vidēji tas izmaksājis 6650 eiro. Savukārt augstākajā izglītībā pērn viens izglītojamais izmaksājis 5506 eiro, bet vidēji ES - 9474 eiro.

Tādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir neizpratnē par to, kāpēc premjerministre Laimdota Straujuma publiski pauž pilnīgi pretēju informāciju. LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs informēja, ka arodbiedrībai līdz šim nav izdevies ieraudzīt datus, par kuriem runā L. Straujuma, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Premjerministre Laimdota Straujuma pagājušajā nedēļā paudusi neizpratni par to, no kurienes ņemt papildu līdzekļus pedagogu algām, norādot, ka "uz vienu skolēnu mēs tērējam vairāk nekā vidēji Eiropā, bet pedagogi saņem mazāk".

LIZDA norādīja, ka šāds jautājums bijis uzdots arī izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, kura arī nebija guvusi apstiprinājumu L. Straujumas sacītajam. Tāpat LIZDA rīcībā esošā informācija liecina, ka publiski paustā informācija par lielākajiem izdevumiem premjerministrei esot vienkārši pateikta.