PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

9604.jpeg
Foto: senkaya / 123RF
Izglītības līmenis saglabājas kā viens no svarīgākajiem bezdarbu noteicošiem faktoriem, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Par to ir vērts atcerēties, klausoties "runājošo galvu" vairākus gadus atkārtotos pantiņus par šķietamo studentu pārprodukciju, vietnē "Makroekonomika.lv" norāda Latvijas Bankas ekonomists. Piemēram, daudz kritizētās augstākās izglītības ieguvēju vidū bezdarba līmenis ir ap 5%.

"Lai gan dažu nozaru speciālisti ir sašutusi par darbaspēka trūkumu profesionālās un arodizglītības ieguvēju segmentā, tur bezdarba rādītājs ir gandrīz divas reizes augstāks. Turklāt arī darba samaksas līmenis augstāko izglītību ieguvušo vidū ir būtiski augstāks. Tādējādi mākslīga studējošo pārdale no augstākās izglītības uz arodizglītību būtu visai apšaubāms solis," uzskata O.Krasnopjorovs.

Tā vietā izglītības reformām jāfokusējas uz visu izglītības līmeņu un tematisko jomu kvalitātes kāpumu, it īpaši tāpēc, ka gan augstākai, gan profesionālai, gan arodizglītībai kvalitātes ziņā ir vēl nopietni jāattīstās, raksta ekonomists.

"Paredzams, ka bezdarba samazinājums turpināsies, bet arvien lēnāk. Bezdarbs saglabāsies tuvu dabiskajām līmenim, un makroekonomiskā līdzsvara situācija paliks spēkā. Krīze ir aiz muguras, tāpēc ilgtspējīgi veicināt ekonomikas izaugsmi un bezdarba samazinājumu uz pieprasījuma stimulēšanas rēķina vairs nav iespējams. Tas, cik veiksmīgi turpmāk noritēs ienākumu konverģences un bezdarba samazināšanas process, būs lielā mērā atkarīgs no strukturālo reformu veikuma," raksta O.Krasnopjorovs.

Atbilstoši jau iepriekš prognozētajam - bezdarbs turpina lēnām samazināties, norāda ekonomists. 2015.gada ceturtajā ceturksnī darbu meklēja 9,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā un par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pirms ceturkšņa.

Pagājušajā gadā 98 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2014.gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9500 jeb 8,8%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6% un 11,1%).

2015.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8%. 2015.gada ceturtajā ceturksnī 98 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1200 jeb 1,2% vairāk nekā trešajā ceturksnī.