Akadēmija norādījusi, ka apbalvoto darbs ļāvis attīstīt precīzos instrumentus, kuri tiek izmantoti gan rūpniecībā, gan medicīnā.

A.Aškina nopelns ir tādu "optisko pincešu" radīšana, ar kurām iespējams satvert tādus sīkus objektus kā vīrusus, nenodarot tiem bojājumus.

Viņš saņems pusi no šī gada 9 miljonus Zviedrijas kronu (870 000 eiro) lielās prēmijas, informē aģentūra LETA.

Savukārt D.Striklenda un Ž.Murū, kas savā starpā dalīs otru prēmijas pusi, palīdzējuši izstrādāt ultraīsu un augstas intensitātes lāzera impulsu tehnoloģiju, kas tiek plaši izmantota rūpniecībā un medicīnā.

Vienlaikus D.Striklenda kļuvusi par trešo sievieti, kas kopš 1901.gada saņēmusi Nobela prēmiju fizikā.