PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 01. maijs

Ziedonis

5766.jpeg
Lai veicinātu efektīvāku Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) investīciju ieguldījumu, turpmāk nodarbināto apmācības tiks papildinātas ar svešvalodu apmācībām, otrdien lēma valdība.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka agrāk uzņēmumi varēja pastāvēt un izdzīvot bez nodarbināto vairāku svešvalodu zināšanām, savukārt mūsdienās, globālās ekonomikas apstākļos, svešvalodas un starpkultūru pieredze ir kļuvusi par izšķirošu faktoru. Pasaules mērogā produkti, pakalpojumi, informācija strauji attīstās. Bizness Japānā un Tālajos Austrumos balstās uz atšķirīgām koncepcijām un bieži vien ir veiksmīgāks. Multikultūru grupām ir nepieciešamas valodu un starpkultūru zināšanas, kas veicams ar alternatīvām metodēm un domāšanas veidu, tādejādi palīdzot rast inovatīvas idejas un risinājumus.

Eiropas Komisijas (EK) pētījums apliecina, ka, lai inovāciju process noritētu veiksmīgi, jāņem vērā vairāki faktori, it īpaši svešvalodu un starpkultūru kompetences. Valodu apguve un valodu daudzveidība veicina radošuma un inovācijas uzlabošanu visos līmeņos, kas ietekmē uzņēmumu darbības efektivitāti un tā ir viena no EK izvirzītajām prioritātēm līdz 2020.gadam.

Līdz šim ERAF atbalstītās apmācību programmas pirmās kārtas ietvaros apmācības bija ierobežotas ar ražošanas vadību, inženierzinātnēm, datorzinātnēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un citām apmācībām, kas tieši saistītas ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu.

Atbalsts līdz šim netika piešķirts atbalsta darbībām, tādām kā klientu servisa nodrošināšana. Lai stimulētu uzņēmumu izaugsmi, ir nepieciešams uzlabot Latvijā nodarbināto svešvalodas zināšanas, stiprinot uzņēmumu inovāciju kapacitāti, norāda EM. Latvijas iedzīvotāji lielākoties pārvalda angļu un krievu valodu, bet ir novērojams būtisks iztrūkums citu svešvalodu zināšanās, piemēram, skandināvu. Ņemot vērā, ka klientu apkalpošanā ir svarīga nozares terminoloģijas pārzināšana, ir lietderīgi svešvalodu apmācības organizēt ar nozares biedrību līdzdalību, kas spēs izvēlēties kvalitatīvākos valodu apmācību sniedzējus.

Tāpēc EM ierosināja turpināt veiksmīgi iesākto pirmās kārtas projektu īstenošanu, kas notiek sadarbībā ar nozaru biedrībām un paplašināt atbalstāmo apmācību loku ar svešvalodu apmācībām, tām paredzot 10% izmaksu limitu no kopējām katras nozares biedrības projekta ietvaros attiecināmajām izmaksām. Nozaru biedrību līgumos ar apmācību sniedzējiem un uzņēmumiem tiks paredzēts nosacījums par vienlīdzīgu attieksmi un godīgu finansējuma sadalījumu svešvalodu apmācībām uzņēmumos nodarbinātajiem, informē aģentūra LETA.

Svešvalodu apmācības ir paredzētas: veselības tūrismā un izmitināšanas sektorā nodarbinātajiem; starptautisko biznesa pakalpojumu centru sektorā nodarbinātajiem; tādu apstrādes rūpniecības apakšnozaru kā kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, nemetālisko minerālu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares un ēdināšanas sektora preču un pakalpojumu eksportējošos uzņēmumos nodarbinātajiem.

ERAF atbalstītās apmācību programmas pirmās kārtas ietvaros ar nozaru biedrībām ir noslēgti līgumi 16,7 miljonu eiro apmērā, ietverot ERAF finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā. Sasniedzamais pirmās kārtas finanšu rādītājs līdz 2018.gada 31.decembrim ir sertificēti izdevumi 3,7 miljonu eiro apmērā. Uz 2018.gada 10.maiju ir sertificēti izdevumi 4,7 miljonu eiro apmērā, ietverot ERAF finansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā.

Līdz 2018.gada 31.decembrim provizoriski ERAF investīciju ieguldījums tiek plānots 4,7 miljonu eiro apmērā no pieejamajiem deviņiem miljoniem eiro, tādēļ tiek veikti grozījumi pirmās kārtas ieviešanas nosacījumos. EM norāda, ka grozījumi sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmumiem un atbalstāmo nozaru attīstību, pilnveidojot uzņēmumos nodarbināto prasmes, jo projektu ieviešanas gaitā secināts, ka nepieciešams paplašināt atbalstāmās apmācību jomas un nodrošināt iespēju uzņēmumu nodarbinātajiem pilnveidot prasmes nozares attīstībai nepieciešamajās un aktuālajās apmācību jomās.