PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 07. decembris

Anta, Antonija, Dzirkstīte

10753.jpeg
Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Kanceleja
Saeimas vairākums vakar, 27.oktobrī, nolēma neatbalstīt opozīcijas rosināto izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisijas pieprasījumu.

Par opozīcijas ierosinājumu nobalsoja 35 Saeimas deputāti, bet pret to - 57. Neviens parlamentārietis balsojumā neatturējās.

Pieprasījumu par neuzticības balsojumu bija parakstījuši "Saskaņas" deputāti. Iepriekš Andrejs Elksniņš pauda, ka tas saistīts ar "algu reformas izgāšanos, lojalitātes grozījumiem skolotāju atlaišanai u.c. reformām". Arī Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs sociālajā tīklā "Facebook" aicināja paust neuzticību Šadurskim.

Savukārt koalīcijas partiju pārstāvji pauda uzskatu, ka K.Šadurska demisijas pieprasījums ir priekšvēlēšanu aktivitāte un vēlme pēc uzmanības. Jau iepriekš koalīcijas partneri un valdības vadītājs Māris Kučinskis bija apliecinājuši atbalstu K.Šadurskim šajā amatā.

Izglītības ministrs, uzrunājot Saeimu, sacīja, ka šis demisijas pieprasījums nav saistīts nedz ar reformu, nedz viņa vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba kvalitāti. K.Šadurskis arī pauda, ka necer uz popularitāti šajā amatā, bet vēlas izdarīt daudz laba. Viņš arī noraidīja opozīcijas deputātu pārmetumus par pedagogu atalgojuma reformu, uzsverot, ka skolotāju darba devējs tomēr ir pašvaldības.

Tikmēr deputāte Inga Bite (LRA) Saeimas debatēs atgādināja, ka K.Šadurskis esot iepriekš paudis, ka nevienam skolotājam algai pēc reformas nevajadzētu samazināties, lai gan atsevišķās skolās atsevišķiem pedagogiem atalgojums ir samazinājies. Politiķe norādīja, ka jebkurš no pedagogiem, kuriem atalgojums ir samazinājies, par to var vērsties tiesā. Atsaucoties uz piedāvātajiem pedagogu lojalitātes grozījumiem, I.Bite sacīja, ka K.Šadurskis nav lojāls pret Latvijas pedagogiem un ministra pieeja nav pareiza, tāpēc arī Saeimai ir tiesības viņu atlaist, informē aģentūra LETA.

Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka politiķi, kas kaut ko maina, parasti riskē ar savu politisko karjeru, un spēja veikt reformas ir ļoti pozitīvs apliecinājums politiķim. "Visu mīlam kritizēt, bet, kad kāds nāk ar pārmaiņu piedāvājumu, tad sakām "Pasarg' dievs, tikai ne to!"," uzsvēra S.Āboltiņa. Latvijā uz vienu skolotāju ir deviņi skolēni, bet Igaunijā un Somijā uz pedagogu ir 12 audzēkņu, tāpat arī pastāv jaunu pedagogu trūkums un citi faktori liecina, ka izglītības sistēmā nepieciešams veikt pārmaiņas.

"Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins asi kritizēja arī tā sauktos pedagogu lojalitātes grozījumus, taujājot, vai atgriežamies laikos, kad nevarēja teikt, ko domā, un bija jāstāsta nevis patiesība, bet uzspiestais viedoklis. Komentējot K.Šadurska iepriekš izteikto ideju par mācību gada pagarināšanu vasaras periodā, V.Agešins retoriski vaicāja, vai ministrs personīgi skries pakaļ pa pludmali bērniem un nodrošinās aukstā gaisa kondicionierus klasēs.

Laikraksts “Diena” šodien vēsta, ka, neskatoties uz deputātu domstarpībām, tuvākajā laikā būs jāizlemj, ko tālāk iesākt ar grozījumiem, kas saistīti ar pedagogu atbilstības novērtējumu. Kā laikrakstam pastāstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele, komisija pieņēmusi lēmumu lūgt šos punktus no likumprojekta izslēgt. To varēs izdarīt 31. oktobrī, kad Saeima lems par budžeta projektu pirmajā lasījumā. Tālākais gan atkarīgs no tā, vai deputāti priekšlikumu atbalstīs. Ja diskutablos grozījumus izņems, komisija lūgs Izglītības un zinātnes ministriju likumprojektu uzrakstīt korekti, bet tā ir arī gatava pie šī darba strādāt pati. Mērķis nav šīs normas “paslaucīt zem tepiķa”, bet izdiskutēt un saprast, vai vispār ir problēma un kāpēc šie grozījumi ir nepieciešami. Patlaban skolotāji plānotās normas vairāk uztver kā “vajāšanas instrumentu”, stāsta I. Viņķele. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība komisijas sēdē norādījusi, ka pedagogi ir savā ziņā jau iebiedēti ar tikumības vadlīnijām un šeit princips ir līdzīgs.

Pats ministrs, kurš joprojām uzstāj uz grozījumu nepieciešamību, jau iepriekš ir izteicies, ka pedagogiem nebūtu jāizdara secinājumi, ka viņiem neuzticas. Tāpat neviens skolotājs vai skolas direktors bez izvērtējuma atlaists netiks. Šādi grozījumi kopumā varētu attiekties uz aptuveni 30 izglītības darbiniekiem, kuri vēl var pārvērtēt savu rīcību. Līdz šim prasība pedagogam būt lojālam pret valsti jau iekļauta esošajā likumdošanā, bet, konstatējot pārkāpumu, nav bijis iespējams piemērot sodu. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas izvērtē šādus gadījumus, norādījis, ka gada laikā ļoti reti ir situācijas, kad jāizvērtē pedagoga atbilstība.