PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 21. aprīlis

Anastasija, Marģers

12009.jpeg
Foto: Juris Vīgulis, Saeimas Kanceleja. Attēlā: Saeimas deputāte Ilze Viņķele
Saeima noraidījusi opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele sacīja, ka ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski panākta vienošanās sākt darbu pie šī jautājuma. Komisija sāks darbu pie tā jau augustā, tāpēc tagad šos grozījumus vēl nevajadzētu virzīt atsevišķā likumprojekta, debatēs teica I.Viņķele.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā konsultācijas ar visu Latvijas internātskolu direktoriem no 2016.gada, kad 2016.gada 19.maijā internātskolu direktori vērsās ar kopējo vēstuli pie frakcijas "No sirds Latvijai", kas tad arī sagatavojusi likuma grozījumus.

Grozījumi likumā tiek pamatoti ar faktu, ka vairākos ilgtermiņa politikas dokumentos ir noteikta vajadzība pēc izglītības pieejamības nodrošināšanas. Savukārt viena no sociālās atstumtības riska grupām izglītībā ir bērni ar īpašām sociālām vajadzībām vai tā saucamie sociālā riska grupu bērni.

"Bērni ar īpašām sociālajām vajadzībām mācās gan vispārizglītojošajās skolās, gan internātskolās. Nereti šiem bērniem kā galējais risinājums un atbalsts izglītības nodrošināšanā tiek piemērotas tieši mācības internātskolā. Bērni nonāk internātskolās, jo viņu ģimenes bieži vien ir sociālās un ekonomiskās krīzes situācijās, audzēkņiem ir nepietiekami sekmju vērtējumi," norāda likumprojekta autori.

Tajā pašā laikā deputāti atzīst, ka pēdējie grozījumi Izglītības likumā ir nozīmīgi pasliktinājuši internātskolu iespējas nodrošināt visu nepieciešamo pedagoģisko un sociālo atbalstu bērniem ar īpašām sociālām vajadzībām. Tā kā viena no darbībām, ko īsteno internātskolas pēc obligātajām mācību stundām, ir sociālās rehabilitācijas darbība, kas nodrošina sociāli emocionālo un pedagoģisko atbalstu izglītojamajiem ar negatīvu vai traumatiska socializācijas pieredzi, sociālās rehabilitācijas programmu kā jauna programmu veida ietveršana Izglītības likumā, pirmkārt, paredz programmu kā konkrētu instrumentu, lai nodrošinātu bērnu ar īpašām sociālām vajadzībām integrāciju izglītībā, otrkārt, stiprinās mērķtiecīgāku iestāžu darbību, nosakot gan sociālās rehabilitācijas programmu mērķus, uzdevumus, īstenošanas formas, saturu, gan finansēšanas kārtību.

Opozīcijas deputāti uzskata, ka sociālās rehabilitācijas programmas sākotnēji tiks īstenotas internātskolās, kur patlaban ir bērni ar īpašām sociālām vajadzībām, taču tās varētu tikt īstenotas arī vispārizglītojošajās skolās, ja bērni no internātskolām pakāpeniski tiek integrēti vispārizglītojošajās skolās.

Programmas finansēšanas kārtību būtu jānosaka Ministru kabinetam, taču jau tagad, aprēķinot prognozējamās programmas izmaksas uz vienu izglītojamo, tajās būtu jāietver gan izglītojamā ēdināšanas izmaksas, izmaksas par mācību materiāliem un nepieciešamajiem tehniskajiem aprīkojumiem, pedagoģiskā darbinieka un atbalsta personāla atalgojuma, kas kopā veido 2122,00 eiro vienam izglītojamajam gadā.

Pedagoga likme tiktu rēķināta tādējādi, ka uz deviņiem bērniem būtu viens pedagogs, atbalsta personāla likme, ka uz 30 bērniem būtu viens atbalsta speciālists, paredzot gan psihologa, gan sociālā pedagoga piesaisti. Sociālās rehabilitācijas programmas formas būtu gan grupu darbs, gan individuālās konsultācijas un terapijas, kas veicinātu mērķtiecīgu pedagoģiski un psiholoģiski virzītu izglītojamā sociāli emocionālo atveseļošanos.

Likumprojektam nav ietekme uz 2017.gada valsts budžetu, taču ir ietekme uz 2018.gada valsts budžetu. Vienlaikus ilgtermiņā samazināsies izdevumi, kas paredzēti nabadzības novēršanai, kriminalitātes apkarošanai un sociālā riska mazināšanai Latvijā.