Pašreizējā valodu izmantošana izglītības sistēmā ir optimāla un to nav nepieciešams mainīt tādā veidā, kā to rosinājis opozīcijas deputāts Igora Pimenovs, debatēs komisijas sēdē norādīja parlamentāriete Inguna Rībena. Viņa sacīja, ka diskusijas par šo jautājumu jau ir norisinājušās kopš 90.gadiem, tāpēc nebūtu nepieciešams to sākt no jauna, bet nepieciešamības gadījumā ir iespēja izlasīt Saeimas iepriekšējo sēžu stenogrammas.

Savukārt I. Pimenovs norādīja, ka politikā nav kādu galīgo lēmumu, jo tie mainās atbilstoši situācijai. Mērķis ir pēc iespējas vairāk nodrošināt mazākumtautību bērnu iespējas iegūt izglītību mazākumtautību valodā, uzsvēra I.Pimenovs.

Viņam oponēja deputāts Raivis Dzintars, norādot, ka politikā ir arī galīgi lēmumi, tādi kā tas, ka Latvija ir neatkarīga valsts un latviešu valoda ir valsts valoda. Viņš aicināja noraidīt šos priekšlikumus. Diskusija ir iespējama par citu tēmu, lai latviešu valodas loma pieaugtu, un politiķim ir gandarījums, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sper soļus šajā virzienā.

IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Vineta Ernstone norādīja, ka atbalsts izglītībai mazākumtautību valodās tiek sniegts no 1989.gada un ka Latvijā ir notikusi pārdomāta pāreja uz bilingvālo izglītību. Tāpat ir nodrošināts vienots latviešu valodas eksāmens, un skolēni arī mazākumtautību skolās uzrāda labas latviešu valodas prasmes. Pašreizējā situācija izglītības sistēmā attiecībā uz valodu izmantošanu ir laba un optimāla, un varam sākt runāt par mācību standarta latviešu valodā ieviešanu. Plānots, ka par šo jautājumu starpinstitūciju darba grupā tiks izstrādāts attiecīgs plāns.

Atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Ilzes Viņķeles jautājumiem, V.Ernstone norādīja, ka likums paredz pašvaldībām iespējas īstenot mazākumtautību izglītības programmas. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone norādīja uz juridiskām problēmām saistībā ar I.Pimenova iesniegto priekšlikumu.