PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

10424.jpeg
Foto: chenke / 123RF
Sākoties jaunajam mācību gadam, noslēdzies stāstu konkurss skolotājiem “Tava pati pirmā darba diena skolā”. 

Augustā E-klase sadarbībā ar apģērbu veikalu tīklu “Mosaic” piedāvāja iespēju piedalīties konkursā un laimēt apģērba komplektu pēc paša izvēles no veikala “Mosaic”, lai sapostos skaistam un modernam mācību gada sākumam.

Konkursā piedalījās visi stāsti, kuri tika iesūtīti līdz 30.augustam, savukārt balvā interesantākā stāsta iesūtītājs saņēma iespēju izvēlēties apģērba komplektu pēc paša izvēles apģērbu veikalā “Mosaic”.

Septembra sākumā tika noskaidrots konkursa uzvarētājs. Darba autore, vizuālās mākslas skolotāja, gan vēlējās palikt anonīma, bet piekrita publicēt savu atmiņu stāstu par viņas pirmo darba dienu skolā…

“Jaupirmie mirkļi, piesakoties par skolotāju, bija kā vēstneši smieklīgiem gadījumiem un pārpratumiem 27 gadu garumā. Deviņpadsmit gadu vecumā, nedroši sperot pirmos soļus skolotāju istabā, es redzēju savus nākamos kolēģus, kuri par mani ieinteresētību neizrādīja. Skolotāja, kura bija skolas direktora sieva, paskatījās un jautāja: "Uz kuru klasi vēlies pieteikties?" Sakautrējusies un apmulsusi, jautāju pēc direktora, sakot, ka vēlos pieteikties darbā. Pretī saņēmu komentāru, ka apkopējas nevajagot un vakarskolas arī te neesot! Liela uztraukuma pārņemta, tiku līdz direktora kabinetam. Direktors bija ieinteresēts un nemaz nesaskatīja manī vidusskolas neabsolvējušu apkopējas kandidāti...

Bet jau pirmajā vizuālās mākslas stundā pie 9.klases stāsts turpinājās. Klasē ienāca vistalantīgākā (kā vēlāk sapratu) skolēna mamma un vaicāja pēc skolotājas. Es no klases priekšas, zīmējot koka sazarojumu uz tāfeles, nedroši prasīju, ko viņa vēlas. Mamma nepārprotami uzskatīja, ka jaunieši, tajā skaitā es, grib viņu izjokot, uzstājīgāk taujāja pēc skolotājas, jo vēlējās dēlu izņemt no stundas.

Pēc nepilniem 20 gadiem 1.klasē šī talantīgā skolēna dēlam mācīju vizuālo mākslu. Norūpējusies māmiņa jautāja, kā bērnam sokas, es nevainīgi atbildēju, ka talants viņam no tēva! Jaunā sieviete ieturēja ilgu pauzi, tad saņēmās un jautāja: ,,Kā jūs ziniet, ka viņa tēvs labi zīmē?" Es vēl ar lielāku neizpratni atbildēju, ka viņš ir viens no maniem pirmajiem skolēniem. Domājot, ka es vēlos noslēpt kādus sakarus, sieviete man argumentēja pretī - jūs neesat tik veca, neticu u.tml. Kad sīkumos izstāstīju, kur viņas vīrs sēdēja, kas bija klasesbiedri, audzinātāja utt., tikai tas viņu pārliecināja, ka man nav bijuši citi sakari ar viņas vīru.

Mans darbs ir mans hobijs un prieks, paldies jauniešiem un arī vecākiem, kas iedvesmo un neļauj novecot!”