PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 18. jūlijs

Rozālija, Roze

9617.jpeg
Foto: pressmaster / 123RF
Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) telpās notiks alternatīvā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupas sanāksme.

Darba grupā darbojas alternatīvā algu modeļa autors Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji.

Kā pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, alternatīvais modelis paredzētu, ka pedagogam tiktu samaksāts par visiem viņa veiktajiem pienākumiem, tomēr vienlaikus tas būtu atkarīgs no skolēnu skaita. Jautāta par to, vai šāds variants nenozīmē jau esošā modeļa Nauda seko skolēnam palikšanu, I.Vanaga atbildēja, ka patlaban pedagogiem netiek samaksāts par visiem darbiem, bet izstrādājamā kārtība to paredzētu, informē ziņu aģentūra LETA.

Lai neviens pedagogs nebūtu zaudētājs, alternatīvais modelis patlaban paredz, ka pedagogiem, kuri strādā klasēs ar 25 līdz 30 bērniem, būtu iespēja saņemt 1200 eiro lielu algu. Mazāko klašu audzinātāji, kuru klasēs ir no pieciem līdz deviņiem bērniem, varētu rēķināties ar 810 eiro lielu algu.

Tāpat ziņots, ka Č.Batņa izstrādā alternatīvu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ko jau kopš 2014.gada veido Izglītības un zinātnes ministrija.

Kā Č.Batņa, alternatīvo modeļa variantu viņš sācis izstrādāt pagājušā gada oktobrī un patlaban tas esot izstrādāts "uz aptuveni 70%".

Viņš skaidroja, ka, saskatot vērā ņemamas nepilnības ministrijas izstrādātajā modelī, pieņemts lēmums izstrādāt alternatīvu modeli, kas balstās praktiķu redzējumā par to, kā būtu jāaprēķina pedagogu algas. Č.Batņa, kurš strādājis gan mazā, gan arī lielā skolā, uzskata, ka viņš jaunajā modelī iekļauj praktiskus apsvērumus un viņa izveidotā aprēķina formula ir skaidrāka un saprotamāka.

Č.Batņa norādīja, ka viņa vīzija par algu aprēķināšanu saskan ar LIZDA redzējumu, turklāt, kā aģentūrai LETA sacīja LIZDA vadītāja Vanaga, modeļa alternatīvās pašreizējās vadlīnijas ir saprotamākas, taisnīgākas un varētu būt atbalstāmas.

Č.Batņas jaunais modelis balstītos uz 40 stundu darba nedēļu, nevis 36 stundu darba nedēļu, kā to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā modeļa variants. Tā kā modeļa alternatīva vēl nav pabeigta, Č.Batņa pagaidām atturas atklāt sīkākas detaļas par modeļa saturu un būtību.