Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā jau vairākās sēdēs tiek spriests gan par to, kāda ir valsts un pašvaldību atbildība mācību līdzekļu finansēšanā, gan par to, kas ir jāiegādājas vecākiem. Skaidrība joprojām nerodas, jo viedokļu sadursmju rezultātā nevar nonākt pie kopsaucēja. Procesu paildzina arī tas, ka nemitīgi diskusijas apstājas pie darba burtnīcām – joprojām nav skaidrs, kuram tās būtu jāpērk un vai vispār tādas vajadzīgas. Tāpat lielu pretestību izrāda pašvaldības, norādot, ka pie esošā scenārija mācību līdzekļu un aprīkojuma nodrošināšanai papildus nepieciešami kopā 9,3 miljoni latu, un šādas naudas neesot.

Šobrīd noteikumu projekts paredz, ka par valsts finansējumu skolas varētu iegādāties mācību literatūru, metodiskos līdzekļus pedagogiem un papildu literatūru. Pašvaldības savukārt būtu atbildīgas par mācību tehniskajiem līdzekļiem, skolas aprīkojumu, papildu literatūru un uzskates līdzekļiem, kā arī mācību materiāliem, kas paredzēti lietošanai izglītības iestādē. Tāpat ar noteikumiem plānots ieviest skaidrību, kādi mācību līdzekļi jāiegādājas vecākiem, tomēr šobrīd izskatās, ka vecāki pirks ne tikai skolēna apģērbu un kancelejas preces, bet, visticamāk, būs jāiegādājas arī kāda darba burtnīca.

Tieši par darba burtnīcām komisijas sēdē izcēlās plašas diskusijas. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka darba burtnīcas ir mācību līdzeklis, kas rada vienus no lielākajiem izdevumiem vecākiem. Un jau tagad parādās tendence, ka darba burtnīcas kvalificē pie individuāli lietojamiem mācību līdzekļiem, tāpēc ļoti būtiski ir likumā norādīt, kam tās būtu jāiegādājas. Ja skolas to varēs interpretēt, kā vēlas, tad nekas nebūs mainījies un tās pirks vecāki, atzina L. Gavare. Savukārt IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule sacīja, ka nevajag darba burtnīcas nostiprināt likumā, jo ir digitālie mācību līdzekļi, kas nāks darba burtnīcu vietā. Savukārt Vladimirs Reskājs norādīja, ka darba burtnīcas būtu jāiegādājas no valsts līdzekļiem, jo tad IZM būtu lielāka motivācija no tām atteikties.