PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2025. gada 08. maijs

Staņislava, Staņislavs, Stefānija

10756.jpeg
Ja valdība lemtu, ka jaunajai mācību līdzekļu finansēšanas kārtībai jāstājas spēkā jau no šā gada 1.septembra, Rīgas pilsētas pašvaldība, visticamāk, atrastu veidu, kā to paveikt, tomēr šis process būtu sasteigts.

"Manuprāt, vislielākā problēma pašvaldībām ir tā, ka ir jau pieņemti budžeti. Nevar tā pieņemt lēmumus, kas saistās ar budžetu, "rīt uz brokastu laiku". Rīgā tā nebūs maza nauda, un neviens jau nezina, kad būs budžeta grozījumi. Iespējams, kāda pašvaldība vispār to nav domājusi darīt," uzsvēra Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.

E. Aldermane norādīja, ka arī aprēķiniem nepieciešams daudz laika. "Departamenti var pieprasīt, lai dienas laikā aprēķina, kāds pašvaldībai būs no valsts nepieciešams finansējums, ja pašvaldībai būs jānodrošina šajā dokumentā norādītais mācību līdzekļu apjoms. Pagastam, kurā ir viena skola, direktors to var aprēķināt vienas dienas laikā, bet Rīgā ir 119 skolas ar ļoti dažādu skolēnu skaitu līdz pat 1300 skolēniem, un šeit aprēķinus nav iespējams izdarīt pāris dienu laikā," sacīja deputāte.

Uzliekot pašvaldībām pienākumu jau no jaunā mācību gada sākuma īstenot šādas izmaiņas, nepieciešamie aprēķini un budžeta grozījumi būtu jāveic lielā steigā, taču E. Aldermane uzsvēra, ka skolām ir svarīgi zināt visu par nākamo mācību gadu līdz maijam - gan par iespējamām optimizēšanas lietām, gan kadru izmaiņām, gan nepieciešamo budžetu, gan remontiem un visu pārējo, vēsta zinu aģentūra LETA.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis norādīja, ka ir sarežģīti veikt aprēķinus par nepieciešamajām lietām un izmaksām, jo to precīzi varēs izdarīt tikai tad, kad būs pieņemti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi. "Uzrakstījām IZM, ka nevaram šādus aprēķinus iesniegt, jo šobrīd precīzi zinām tikai to, kas ielikts budžetā mācību grāmatu iegādei - valsts nauda un pašvaldības nauda. Pārējo mēs varēsim lūgt skolām tajā brīdī, kad katrai skolai būs atvēlēti budžeta līdzekļi, jo to nevar izdarīt kā vienā pagastā. Tas mums aizņems visu februāri," aģentūrai LETA pastāstīja departamenta direktors.

Arī G. Helmanis uzskata, ka kvalitatīvi un saprotami no 1.septembra Rīgā šo projektu sākt nevarēs, jo 2013.gada budžets jau ir pieņemts. "Ja gribam paveikt to kvalitatīvi, jāveic apjomīgs izskaidrošanas darbs, jāveic budžeta grozījumi. Es domāju, ka tas nav izdarāms uz 1.septembri. Mēs gribam ieviest lietas, kur nav biji nopietnas diskusijas ne ar IZM, ne vecāku organizācijām, ne skolu vadītājiem. Tā šīs lietas nevar darīt. Jābūt skaidram dokumentam, diskusijai ar vecākiem, un jāsaprot, kas ir saturiski precīzs gan ministrijai, gan pašvaldībai, gan vecākiem," uzsvēra izglītības speciālists. Viņš norādīja, ka arī Lielo pilsētu savienības biedri ir vienisprātis, ka par atsevišķām pozīcijām, piemēram, mājturību, nepieciešamas padziļinātas diskusijas, lai nerodas pārpratumi.