Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotie dati liecina, ka šobrīd no Latvijas Republikā deklarētajiem 242 076 obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, 12 481 bērns nav reģistrēts nevienā izglītības iestādē, no kuriem 7674 bērni kopā ar vecākiem vai aizbildņiem izbraukuši no valsts, 762 bērniem anulēta deklarētā dzīvesvieta, 275 bērni izglītības iestādi neapmeklē citu iemeslu dēļ, 72 bērniem piešķirta invaliditāte tādā pakāpē, kuras dēļ bērns nevar apmeklēt izglītības iestādi, savukārt bezvēsts prombūtnē ir 45 bērni, no ārvalstīm iebraucis 41 bērns, kurš izglītības iestādi neapmeklē, deviņi bērni ir ilgstoši slimojoši, bet astoņi adoptēti uz ārvalstīm, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Dienesta vadītājs Aivars Stankevičs uzsvēra, ka ne visi pašvaldību uzrādītie iemesli, kādēļ obligātā izglītības vecumā esošie bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, ir pamatoti, lai bērni nebūtu reģistrēti izglītības iestādē, tāpēc dienests papildus lūdza pašvaldībām precizēt informāciju par veikto rīcību, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto obligātās informācijas ieguvi. Lielākais bērnu skaits, kuru dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgajā teritorijā un nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, ir pārsvarā lielākajās Latvijas pašvaldībās pēc iedzīvotāju skaita, t.sk. Rīgas, Jūrmalas, Daugavpils, Ķekavas, Ogres u.c. pašvaldībās.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics piebilda, ka rosinās pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu, lai izglītības iestāde var precīzāk ievadīt informāciju par iemesliem, kādēļ skolēns atstāj izglītības iestādi - vai viņš izbrauc no valsts vai vecāki pārceļas dzīvot uz citu vietu Latvijā, kā arī rosinās, lai izglītības reģistri kļūtu elastīgāki un atspoguļotu gan iekšējo, gan ārējo migrāciju.

Prezentācijas laikā A.Stankevičs atgādināja, ka dienests 2011.gada jūnijā sagatavoja un nosūtīja vēstules ārvalstu vēstniecībām Latvijā ar lūgumu sniegt informāciju par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas bērniem, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā. Atsaucās tikai piecas vēstniecības, kuras norādīja visai skopu informāciju par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas bērniem vai arī to, ka tām nav zināms, vai visi bērni mācās izglītības iestādēs.