PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

5842.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Latvijā netrūkst censoņu, kuri pēc augstākās izglītības diploma iegūšanas mācās arodskolā. Top arī dārznieki ar ekonomista zināšanām.

"Ir cilvēki, kuri prot kurpnieka, galdnieka, friziera arodu, bet es ar rokām neprotu darīt neko, kaut arī mana augstskolā iegūtā izglītība ir laba," teic Ilgvars Auseklis, kurš Latvijas Universitātē (LU) ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, bet tagad Bulduru Dārzkopības vidusskolā apgūst stādu audzēšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Par savu uzņēmumu sapņo arī Jeļena Ribcova, kurai tāpat ir maģistra grāds ekonomikā un pieredze nopietnos amatos – bijusi gan finansiste, gan galvenā grāmatvede starptautiskā uzņēmumā. Savulaik absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti, vēlāk izglītību papildinājusi dažādos kursos. Tagad Jeļena Bulduru Dārzkopības vidusskolā mācās par parka dārznieci. "Gribējās kaut ko radošu," viņa saka.

Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktors Aivars Griķis bilst – tieši stādu audzētāji un parka dārznieki ir populārākās profesijas, ko izvēlas apgūt pieauguši, nobrieduši, augsti izglītoti cilvēki. Mēdzot būt pat tā, ka augstākās izglītības diploms kabatā ir jau pusei kursa – divpadsmit vai trīspadsmit cilvēkiem. "Liels šādu audzēkņu pieplūdums radās kopš aptuveni 2003. gada," viņš atceras. "Interesanti, ka mums ir arī pasniedzēja, kas savulaik bija kļuvusi par mediķi, bet tad pie mums izmācījās parka dārzniecību un palika te strādāt. Tagad viņa šo jomu studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē."

Ērgļu arodvidusskolas direktors Andris Spaile atzīst, ka arī viņa vadītajā skolā tālmācībā un ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kuponiem mācās augsti izglītotie. "Tas sākās krīzes laikā, kad cilvēki masveidā zaudēja darbu," viņš teic. "Taču ir arī cilvēki, kuri pēc studijām mācās, piemēram, biškopību, lai ar to nodarbotos kā ar hobiju."

SIA Domenikss autoservisa tehniskais eksperts Andrejs Ivļevs tomēr pauž viedokli, ka tagadējie arodskolu absolventi tomēr nav sagatavoti darbam augsta līmeņa autoservisā, jo skolā var iegūt tikai teorētiskās zināšanas. Turklāt dažādu firmu automašīnām atšķiras motori, tāpēc skolā arī praktiskajās nodarbībās visu apgūt nav iespējams. "Ja jaunais darbinieks ir prātīgs, viņš saprot, ka neko daudz nezina un ka vēl jāmācās. Tad no viņa iznāks lietaskoks," secinājis pieredzējušais meistars, kurš uzskata – cilvēkam vienmēr profesionāli jāaug.

Automehāniķa profesiju var apgūt vairākās arodizglītības iestādēs. Piemēram, Rīgas Valsts tehnikumā, Zaļenieku arodvidusskolā, Latgales Sakaru un transporta tehniskajā skolā. Interneta portālā www.prakse.lv teikts, ka automehāniķi pelna no 180 līdz 500 latiem. SIA Domenikss gan informē, ka šajā uzņēmumā automehāniķa atalgojuma amplitūda ir aptuveni 300 līdz 1000 lati mēnesī. Turklāt uzņēmums šobrīd aicina savā komandā automehāniķus, kā arī piedāvā prakses vietas arodskolu audzēkņiem un studentiem. Labākajiem praktikantiem tiek piedāvāta mācekļa vieta, ko var savienot ar mācībām.