Pētot pilsonisko vērtību mācību un audzināšanas procesu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs Latvijā, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) secinājis, ka gan pašvaldībās, gan izglītības iestādēs tiek norādīts, ka vērtības, kuru izkopšana ir visnozīmīgākā, ir patriotisms, pilsoniskā līdzdalība un piederības sajūta skolai.

Šādas atbildes IKVD pētījumā sniedza gan pašvaldību darbinieki, gan skolu direktori un pedagogi.

Skolēni uz jautājumu par to, kādas ir visnozīmīgākās vērtības, atbildēja citādi, par svarīgāko minot cilvēktiesības, valsts valodu un brīvību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas, kur šodien prezentēts pētījums, deputāti pauda neizpratni par to, kāpēc skolēni par būtisku vērtību neminēja patriotismu.

Deputāts Arvīds Platpers pauda pārliecību, ka patriotisms izglītības procesā sākoties jau ar himnas dziedāšanu svētkos. Viņš uzsvēra - ja svētkos himnu nedzied ne skolas direktors, ne vietnieki, bērni arī to nedarīs, jo būs redzējuši šādu piemēru, informē ziņu aģentūra LETA.

A.Platpers arī norādīja, ka fakts, ka skolēni tik izteikti uzsver savas cilvēktiesības, apliecina, ka skolēni zina tikai savas tiesības, nevis pienākumus. "Skolā skolēniem ir vislielākās tiesības, bet nav pie skolu sienām pielikti skolēnu pienākumi," sacīja Platpers.

Viņš uzskata, ka skolēni līdz galam tomēr nesaprot patieso cilvēktiesību jēdziena nozīmi, bet gan to traktē kā savas tiesības, piemēram, brīdī, kad skolotājs atļaujas paraut aiz auss kādu nepaklausīgu skolēnu, lai viņu nomierinātu.

Parlamentāriete Inese Laizāne pauda viedokli - ja bērni uzsver cilvēktiesības, tad tas varētu nozīmēt, ka bērni jūt kādu apdraudējumu saistībā ar tām.