PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 18. maijs

Ēriks, Inese, Inesis

11124.jpeg
Foto: rido / 123RF
Pedagogi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlētos saņemt lielāku metodisko atbalstu un iespējas personīgai izaugsmei.

Vidzemes augstskolas un Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas pasniedzējs, Ķekavas novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Juris Jerums pauž uzskatu, ka Latvijas skolotāji ir pārslogoti ar birokrātiskām prasībām, tādēļ viņiem trūkst laika tiešajam darbam, lai strādātu ar skolēniem, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Savukārt Lielvārdes pamatskolas skolotāja Santa Mežvēvere uzskata, ka skolotājiem vairāk vajadzētu iet līdzi laikam, izmantot interaktīvās tāfeles, jo daudzās skolās jaunās tehnoloģijas ir, taču tās netiek izmantotas mācību procesā. Pret to iebilda vairāki pedagogi, jo, viņuprāt, labam skolotājam ir jāprot vadīt stunda, izmantojot gan parasto tāfeli un krītu, gan interaktīvo tāfeli. Turklāt ne visiem skolotājiem savā kabinetā ir pieejama interaktīvā tāfele.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle teic, ka lielākā daļa skolotāju ir teicamnieki, tādēļ viņi savas stundas gatavo ļoti nopietni. Tomēr, lai sagatavotu labu mācību stundu ir nepieciešams ieguldīt daudz laika un daudzveidīgus resursus, tādēļ no IZM būtu ļoti nepieciešams metodiskais atbalsts. Kāda no izglītības darbiniecēm rosināja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" augstāko - ceturto un piekto - pakāpi ieguvušos skolotājus IZM ņemt savā paspārnē, piešķirt viņiem pusgada atvaļinājumu, kura laikā viņi izstrādātu un apkopotu metodiskos materiālus, ko varētu izmantot visās izglītības iestādēs.

Valstī tiek daudz runāts, ka skolotājam ir jābūt radošam, bet radošums jau ir tikai "zieds", kura saknes ir erudīcija. Bez skolotāja erudīcijas nav iespējams organizēt radošu mācību procesu. Taču pašlaik skolotājam nav ne laika, ne līdzekļu, lai viņš varētu gādāt par savu intelektuālo izaugsmi, atzina konferences dalībnieks.

Vienu no būtiskām problēmām konferences dalībnieki saskata arī tajā, ka skolā strādā galvenokārt sievietes. Kā liecina Eurostat dati, 2009.gadā Latvijas skolās 93% no pedagogiem bija sievietes. "Ir lietas, ko skolēniem var iemācīt tikai un vienīgi vīrieši, tādēļ būtu ļoti svarīgi, lai skolotāja profesiju izvēlētos arī vīrieši, taču par 300 latu algu to droši vien nav iespējams sagaidīt," atzina pedagoģe.

Arī Rīgas 22.vidusskolas direktore Irina Romanova uzsvēra, ka skolotāji zemā atalgojuma dēļ ir spiesti strādāta vairāk nekā vienu likmi - 21 mācību stundu - nedēļā, kā dēļ skolotāju darba kvalitāte vairs nav tik augsta. Viņa noraidīja arī bijušā izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) iebildumus par to, ka skolotājiem ir garākais atvaļinājums, jo arī vasarā skolotāji strādā un gatavojas jaunajam mācību gadam, taču šogad skolotāju darbu vasarā apgrūtinājusi neziņa par darba apjomu rudenī. Skolotāji man vaicāja, vai viņiem būs stundas, vai viņi var sākt rakstīt tematisko plānojumu mācību gadam.

Alsungas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aīda Vanaga uzskata, ka nākotnes skolā labam skolotājam ir jāspēj katrā bērnā saskatīt viņam piemītošo talantu un attīstīt to atbilstoši viņa spējām.

Skolotāji uzskata, ka valstī būtu jādefinē tās mērķi, izglītības mērķi, tad arī skolotājiem būtu iespējams jēgpilnā strādāt. Pedagogi aicina neaizmirst, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tuva daba, un saglabāt robežšķirtni, ko māca dabā un ko māca, izmantojot interaktīvās tāfeles.