PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

8749.jpeg
Foto: elesi / 123RF
Saeima vakar pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem ir jābūt lojāliem Latvijai un tās Satversmei.

Saeima pieņēma deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, kurā noteikts, ka "strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei". Attiecīgais nosacījums komisijas izstrādātajā redakcijā attiecināts arī uz izglītības iestāžu vadītājiem - to bija rosinājis noteikt gan deputāts I.Dālderis, gan parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins, informē ziņu aģentūra LETA.

Lojalitāte ir Eiropas kontinentālo tiesību romāņu-ģermāņu valststiesību teorijā attīstīta ģenerālklauzula, kura sastopama arī Satversmes tiesas judikatūrā. Tā ir attīstīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT), Vācijas Konstitucionālās tiesas, Vācijas Darba tiesas, Francijas Valsts padomes, kā arī tās locekļa tiesību zinātnieka Kristiana Vigaro doktrīnā. 1986.gadā ECT atzina, ka Vācijas nostāja - prasīt valsts civildienesta ierēdņiem lojalitāti Vācijas pamatlikumam - nepārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktās cilvēktiesības, sacīja I. Dāldera palīdze Alma Eihentāle.

Valsts civildienesta likuma mērķis ietver lojalitāti kopš 2000.gada, savukārt šogad Saeima vienbalsīgi ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sagatavoto lojalitātes izpratni valsts dienestā, nosakot, ka likuma mērķis ir noteikt Latvijai un tās Satversmei lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, norādīja A. Eihentāle.

Tāpat pieņemts deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, ka izglītības iestāžu vadītājiem jāatbilst kritērijam "nevainojama reputācija".