PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

11283.jpeg
Foto: pawelhelbik / 123RF
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību sasaukt Nacionālās trīspusējās padomes (NTSP) sēdi.

LIZDA vēlai, lai tajā izskatītu jautājumu par plānoto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu.

Šī jautājuma izskatīšana Ministru kabineta sēdē tika plānota 7.martā, taču dienu pirms tam to izņēma no darba kārtības un pārcēla jautājuma izskatīšanu par divām nedēļām.

LIZDA uzsvēra, ka negatīvus atzinumus par RPIVA likvidāciju sniegušas vairākas iesaistītās puses un sociālie partneri, piemēram, Latvijas Studentu apvienība, Augstākās izglītības padome un arī pati LIZDA, informē aģentūra LETA.

Līdz ar to LIZDA aicina NTSP sēdē aktualizēt jautājumu par sasteigtā RPIVA likvidācijas procesa apturēšanu, jo "šāda veida "reformas" augstākajā izglītībā ir pretrunā ar labo praksi, kā augstākās izglītības institūcijas tiek reformētas Eiropas valstīs, kā arī pretrunā ar Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta un Eiropas Universitāšu asociācijas rekomendācijām".

NTSP sēdē LIZDA aicina apturēt sasteigto RPIVA likvidācijas procesu, jo LIZDA joprojām uzskata, ka līdz 2017./2018.studiju gada sākumam nav iespējams kvalitatīvi īstenot procesu, kurā RPIVA studiju programmu īstenošanu pārņemtu citas Latvijas augstskolas ar mērķi Latvijā būtiski uzlabot skolotāju izglītību. LIZDA grib, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidrotu par izskatītajiem alternatīvajiem RPIVA reorganizācijas variantiem, to priekšrocībām un trūkumiem, kā arī sniegtu detalizētu redzējumu par kopējo augstākās izglītības sistēmas attīstību ilgtermiņā.

Valdības koalīcijas padome 6.martā vienojās neiekļaut Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā jautājumu par RPIVA likvidāciju. Kā žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes pavēstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, minētā jautājuma izskatīšana atlikta uz divām nedēļām, jo nepieciešams vēl rast atbildes uz vairākiem ar augstskolas likvidāciju saistītiem jautājumiem.

Nacionālās apvienības ''Visu Latvijai!''-''Tēvzemei un brīvībai''/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pastāstīja, ka partijas pārstāvji tikās ar izglītības ministru Kārli Šadurski, un arī atbalstīja šī jautājuma izskatīšanas atlikšanu valdībā. Jautājumu saistībā ar RPIVA reorganizāciju joprojām esot daudz, tāpat ir svarīgi norādīt, ka augstskolas filiāles tiks saglabātas, bet studenti varēs turpināt un pabeigt studijas ar pašreizējiem nosacījumiem, piebilda G.Bērziņš.

K.Šadurskis pauda viedokli, ka koalīcijas partneri mutiski ir guvuši atbildes uz saviem jautājumiem, bet IZM jāsagatavo konkrēti punkti, ko iestrādāt valdības lēmumā. Viens no jautājumiem bija arī par to, vai reorganizācija varētu skart arī citas augstskolas laikā līdz 2020.gadam, bet ministrs esot apliecinājis, ka tas nav plānots. Arī šis punkts tikšot ierakstīts valdības lēmumā.

Ministrs arī prognozēja, ka pēc divām nedēļām šis lēmums tiks pieņemts, un ''koalīcijas partneri nebūs tik radoši, lai atrastu vēl kādus iemeslus'' jautājuma atlikšanai.

Tāpat Tiesībsarga birojs saņēmis RPIVA vadības, Studentu parlamenta un studentu iesniegumus, kuros paustas bažas par haotisku un sasteigtu IZM rīcību.

Kā ziņots, IZM plāno, ka reorganizācijas rezultātā Latvijas Universitāte (LU) pārņem RPIVA īstenotās augstākās izglītības programmas pedagoģijas jomā un komerczinībās, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija - deju un mūzikas pedagogu izglītības programmas. Abas augstskolas pārņem arī darba tiesiskās attiecības ar šo programmu īstenošanā iesaistīto personālu.

Saskaņā ar rīkojumu, LU pārņem un turpina studiju programmu īstenošanu visās RPIVA filiālēs - Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī, nodrošinot kvalitatīvu un modernu izglītību un akadēmiskos resursus nepilna laika studiju programmās studējošajiem Latvijas reģionos, informē LETA.

IZM uzsvēra, ka kopš 4.janvāra, kad IZM publiskoja savu lēmumu sākt augstskolu apvienošanas procesu, diskusijas nav bijušas vieglas, iesaistīto pušu viedokļi balstījušies gan uz argumentiem, gan arī emocijām un pieņēmumiem. Rīkojuma projekta sagatavošanas un saskaņošanas procesā IZM organizēja publiskās konsultācijas ar visām procesā iesaistītajām augstskolām, reģionu pašvaldībām un Latvijas Studentu apvienību. Tikšanās laikā IZM pārstāvji iepazīstināja ar ministrijas izvirzītajiem mērķiem skolotāju izglītībā, skaidroja RPIVA pievienošanas LU lietderību un ieguvumus, kā arī identificēja iespējamos šķēršļus procesa veiksmīgā norisē, lai nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību ikvienam studentam.

IZM ir saņēmusi Augstākās izglītības padomes atzinumu, uzklausījusi procesā iesaistīto augstskolu, pašvaldību, Latvijas Studentu apvienības viedokli, un aktualizētajā MK rīkojuma projektā ir iestrādāti daudzi no saņemtajiem priekšlikumiem.