PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

11849.jpeg
Foto: 123RF
Profesionālo izglītību pēdējos gados skārušas pozitīvas pārmaiņas - skolas ir ieguvušas mūsdienīgus vaibstus, iepirkta moderna mācību bāze, ieviesta jauna mācību pieeja.

Jaunās pārmaiņas paredz arī to, ka daļu no mācību programmas audzēkņi apgūst pie darba devēja.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām cer, ka ar laiku ap 60% pamatskolēnu izvēlēsies iegūt profesionālo izglītību, bet 40% paliks vidusskolās. Arī darba devēji akcentē, ka darba tirgū augstā vērtē ir tieši kvalificēti darbinieki ar iegūtu profesionālo vidējo izglītību.

Pēdējo gadu uzņemšanas statistika liecina, ka nedaudz, bet tomēr pieaug uzņemto skaits profesionālajās skolās. Piemēram, šajā mācību gadā mācību iestādēs tika uzņemti 12 485 skolēni, pērn – 11 048.

Kā skaidro IZM, profesionālajās izglītības iestādēs audzēkņiem tiek piedāvāta darba tirgus vajadzībām atbilstoša mācību vide - darba galdi, laboratorijas un autotehnika, kā arī mācību telpas un dienesta viesnīcas.

Pēdējos divos gados modernu mācību kompleksu veidošanai 11 profesionālas izglītības iestādēm tika atvēlēti 129,24 miljoni eiro, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums 111,11 miljonu eiro apmērā. Infrastruktūras modernizācijas projektus īstenoja Ventspils tehnikums, Liepājas tehnikums, Jelgavas tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Ogres tehnikums, Daugavpils tehnikums un Daugavpils Būvniecības tehnikums un Cēsu profesionālā vidusskola. “Līdz 2020. gadam tiks pabeigts darbs pie profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas un mācību satura modernizācijas. Paredzēts, ka pilnībā tiks modernizētas līdz 80% profesionālās izglītības iestāžu,” informē IZM pārstāve Inese Baltiņa.

Jaunus vaibstus ieguvušas ne tikai pašas ēkas, bet arī mācību saturs - kopš 2013. gada skolās tika ieviesta darba vidē balstītu mācību (DVB) pieeja, kas nozīmē, ka jauno speciālistu apmācībās reāli iesaistās arī darba devēji - skolēni nevis, kā ierasts, mācās skolas solā, bet izzina profesiju konkrētā uzņēmumā. Pirmajā pilotprojekta gadā iesaistījās sešas profesionālas izglītības iestādes un 29 uzņēmumi. Pašlaik audzēkņu skaits jau tuvojas 2000. DVB mācībās ar dažādu intensitāti ir iesaistījušās 17 mācību iestādes. Savukārt darba devēju skaits, kuri jauniešiem piedāvā prakses un darba iespējas, sasniedzis vairākus simtus uzņēmumu.

Mācības ilgst trīs vai četrus gadus. Izņēmums ir iesaiste programmā “Jauniešu garantijas”. Tās laikā jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja bez maksas gada/pusotra gada laikā iegūt profesiju. Visi audzēkņi saņem stipendijas. Savukārt pēc skolas absolvēšanas paveras trīs iespējas: turpināt studijas augstskolā, koledžā vai uzsākt darba gaitas, informē aģentūra LETA.

Taču šajā stāstā ir viens būtisks aspekts - sabiedrībā joprojām ir iesakņojušies virkne stereotipu par profesionālajām skolām kā vietu, kur dodas vien “norakstītie”. “Tas ir vēsturiski izveidojies priekšstats, kuru līdz šim sekmējis informācijas trūkums par profesionālās izglītības priekšrocībām. Lai veicinātu sabiedrības informētību par profesionālās izglītības iespējām, nesen tika rīkota kampaņa “Prakšu alianse”. Tāpat tika organizēta profesionālo prasmju nedēļa, kura ļāva praksē pārliecināt ikvienu interesentu jauniešus, viņu vecākus, pedagogus - par to, ka profesionālā izglītība spēj nodrošināt darba tirgū pieprasītas zināšanas un kompetences,” stāsta I. Baltiņa.