PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

10753.jpeg
Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Kanceleja
Valdības noteikumu projekts, kas skartu agresīvus bērnus un augustā neilgi pēc tā izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē saņēma kritikas šalti no vairākām pusēm, šonedēļ savā virzībā varētu spert soli uz priekšu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieki līdz nedēļas beigām sola izraudzīties pētnieku komandu, kas apzinās ārvalstu pieredzi un meklēs labākos risinājumus agresīvo bērnu integrēšanai skolā. Ministru kabineta noteikumu saskaņošanas process varētu noslēgties janvārī vai februārī, vēsta laikraksts Diena.

Augusta sākumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie MK noteikumi paredzēja, ka to apstiprināšanas gadījumā izglītības iestādes agresīvos bērnus ar pedagoģiskas padomes sēdes lēmumu varētu norīkot mājas apmācībai vecāku un skolotāju uzraudzībā. Pirms skola šādu lēmumu drīkstētu pieņemt, iestādes vadītājam agresīvas uzvedības gadījumā no sākuma vajadzētu rakstveidā brīdināt vecākus par to, ka viņu bērnam var piemērot mājas apmācību, ja problēmas atkārtotos. Ja bērns pēc šāda brīdinājuma atkal uzvestos agresīvi, skolas direktors būtu pilntiesīgs ar rīkojumu noteikt izglītības apguvi mājas apstākļos.

Pret šādu MK noteikumu redakciju iebilda daudzi izglītības speciālisti, kuri uzskatīja, ka tie risina sekas, nevis pašu problēmu. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Baiba Moļņika, akcentējot šo trūkumu, norādīja, ka "neviens nepamostas agresīvs". Tāpat noteikumu kritiķi pauda, ka nav pārdomāts, kā mājmācības laikā bērnam nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa pārmetumus centās atspēkot, sakot, ka visai klasei nav jācieš gadījumā, ja viens bērns uzvedas agresīvi, bet viņa vecāki problēmu risināt nevēlas.

IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule stāsta, ka, ņemot vērā daudzos iebildumus, ministrija nolēmusi pasūtīt pētījumu, kurā būtu apskatīta pieredze ārzemēs un, izejot no tās, sameklēti labākie risinājumi Latvijas situācijai. "Tātad ir svarīgi nodrošināt mehānismu, ko darīt ar bērnu, kad viņš ir izņemts no skolas, un kā viņam palīdzēt tad, kad viņš atgriežas," saka E. Papule. Pētījuma veicējus starp trim pretendentiem, kuru vārdus E. Papule pagaidām atklāt nevēlējās, ministrija sola izvēlēties šonedēļ. Pētījumu paredzēts īstenot līdz 15. decembrim, savukārt MK noteikumu saskaņošanas process ilgšot līdz janvārim vai februārim.