PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 04. maijs

Vijolīte, Viola, Vizbulīte

8059.jpeg
Foto: hipproductions / 123RF
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Augstskolu likumā, paredzot būtiski palielināt svešvalodu lietojumu Latvijas augstskolu programmās – visos līmeņos, jo īpaši doktorantūrā.

Šobrīd šis dokuments jau izskatīts valdību veidojošo partiju koalīcijas padomē, taču nav saņēmis akceptu, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

"Tika nolemts veidot darba grupu, kas pamatīgāk nodarbotos ar šo jautājumu. Šobrīd no IZM ir klusums, nekur tālāk šīs lietas nav pavirzījušās," skaidro Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, uzsverot, ka, pirms ko tādu dara, jāpārdomā valsts valodas politika ne tikai augstākajā izglītībā, bet visas Latvijas mērogā. Deputāte neesot pret svešvalodu mācīšanu – tām noteikti ir jābūt. Turklāt pērn pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā nosaka – 20% no programmām drīkst mācīt kādā no Eiropas Savienības svešvalodām.

Diemžēl tikai neliela daļa augstskolu pilnībā izmantojušas šo iespēju. "Var paaugstināt šo proporciju, taču tā, lai tiktu saglabāts latviešu valodas pārsvars visos līmeņos," ir pārliecināta I. Druviete. Viņa piekrītot tam, ka vieslektoriem nav jāprot runāt latviski, bet atbrīvot no latviešu valodas prasmes rektorus un ievēlētos augstskolu mācībspēkus gan nedrīkstētu. Pretējā gadījumā viņi nespēs iekļauties ne augstskolas, ne sabiedriskajā dzīvē. Ja tomēr šie grozījumi tiktu pieņemti, tie ietekmētu valodas lietojumu kopumā, jo būs mazāka motivācija mācīties latviešu valodu ne tikai mazākumtautību bērniem, bet arī latviešiem.

Filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa uzsver, ka Latvijai nav jāatkārto citu pieļautās kļūdas: lūk, Skandināvijas valstis, kas atteikušās no savas valodas izmantošanas augstākajā izglītībā, to tagad nožēlojot. Ja tomēr tā notiks, tas noteikti atsauksies uz latviešu valodas attīstību, tajā skaitā – zinātniskās terminoloģijas jomu, bažījas akadēmiķe Baiba Rivža. Tomēr viņa atzīst, ka dabas zinātnēs svešvalodas noteikti vajadzīgas, lai varētu lasīt zinātnisko literatūru un piedalīties starptautiskās konferencēs. 

"Svešvalodas noteikti jāapgūst vairāk, uz to mums jau norādīja augstskolu programmu starptautiskie vērtētāji, taču atteikties no savas valodas zinātnē noteikti nevajadzētu – tik liels darbs ir savulaik ielikts, lai to attīstītu, radītu jaunus terminus," teic B. Rivža, piebilstot, ka latviešiem jau nereti esot tieksme no viena grāvja iekrist otrā. Gan viņa, gan pārējie zinātnieki mudina veidot pāreju ļoti pārdomāti, veidojot saprātīgas proporcijas.