Pēc kārtējās L.Straujumas darba grupas sēdes par pedagogu darba samaksas modeli premjerministre skaidroja, ka jau apzināts trešdaļas pašvaldību viedoklis gan par modeli, gan par skolu tīkla reorganizāciju. Nākamajās sēdēs šie jautājumi būs jārisina ar lielākajām pašvaldībām, kā arī Pierīgu.

Patlaban esot skaidrs, ka, visticamāk, modelī būs jāatjauno 10% piemaksa valsts ģimnāzijām, kas pašreizējā modeļa redakcijā tikusi noņemta. Diskutēts arī par iespējām palielināt patlaban noteikto atbalsta personāla skaitu skolās.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ne apstiprināja, ne noliedza to, vai modeli tiešām izdosies ieviest jau nākamajā mācību gadā, tomēr viņa uzsvēra, ka modeļa ieviešanai nepieciešami papildu līdzekļi, taču patlaban nav iemeslu apšaubīt faktu, ka modelis ar nākamo gadu tomēr varētu tikt ieviests, informē ziņu aģentūra LETA.

L.Straujuma sacīja, ka pašvaldību skolu tīkla sakārtošanas kontekstā satrauc jautājums par savstarpējiem norēķiniem, kā arī skolēnu transportēšanu, no kā izriet arī ceļu stāvokļa problemātika.

Ir skaidrs, ka Latvijā nevarētu pastāvēt skolas, kur skolēnu un skolotāju proporcija ir 1,7 pret vienu, sacīja L.Straujuma. "Vai mēs varam uzturēt šīs skolas?” jautāja premjerministre, norādot, ka pēc skolu tīkla reorganizācijas vidējam skolēnu skaitam būtu jābūt vismaz seši skolēni uz vienu skolotāju.

L.Straujuma uzsvēra, ka ir pašvaldības, kuras jau skaidri apzinājušas reorganizācijas plānus, savukārt ir arī tādas, kuras uzskata, ka skolu apvienošana vai slēgšana ir nepareiza.

Kā norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, arodbiedrība jautājumā par skolu tīkla sakārtošanu ietur neitrālu pozīciju, savukārt modeļa problemātikā LIZDA turpinās sekot līdzi izmaiņām, uzstājot uz izvirzītajām prasībām.