PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs

Didzis, Gaidis

9261.jpeg
Foto: Anete Kluce
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotās darba grupas priekšlikums kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, tādējādi pārejot uz astoņu klašu pamatskolas izglītību, esot tikai teorētisks.

Turklāt tas varētu radīt problēmas jauniešiem studēt citās Eiropas augstskolās, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne, norāda, ka darba grupa ir izskatījusi šo priekšlikumu, bet tas neesot guvis atbalstu. Viņa norāda, ka teorētiski šāds risinājums pastāv.

"Šobrīd situācija ir tāda, ka Eiropas valstīs atzītā vispārējā izglītība ir divpadsmit klašu izglītība. Ja mēs nosliektos uz vienpadsmit klasēm, tas nozīmētu, ka tas būtu risks mūsu jauniešiem startēt uz Eiropas augstskolām, jo būtu nepieciešams kompensējošais gads, lai tad piemācītos klāt," skaidro I. Īvāne, norādot, ka tas nav jēgpilns un izskatāms variants. "Šis faktiski ir tikai teorētisks piedāvājums," norāda ministrijas pārstāve. Viņa arī akcentē, ka IZM nav plānojusi nekādas darbības, iekams visi trīs piedāvātie risinājumi nav publiski apspriesti.

Jau vēstīts, ka darba grupa piedāvā kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, tādējādi mācības pamatizglītības posmā beidzot pēc 8.klases. Otrs priekšlikums ir saglabāt esošo sistēmu, vispārējo formālo izglītību turpinot īstenot pēc pašreizējā modeļa un nemainot izglītības apguves ilgumu. Savukārt trešajā risinājumā piedāvāts pamatizglītības ieguvi sākt sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju atbilstoši vecāku izvēlei to sākt arī gadu vēlāk.

Darba grupā gan uzsvērts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve, nodrošinot visu nepieciešamo pamatizglītības programmas apguvei no sešu gadu vecuma, būtu atbalstāma un skatāma tikai kontekstā ar ministrijas sāktajām un plānotajām pārmaiņām izglītībā, īpaši akcentējot reformas mācību saturā, finanšu resursu piesaistīšanu atbilstošas darba vides un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē un atalgojuma nodrošināšanā atbilstoši darba kvalitātei. Apspriestajos risinājumos uzsvērta arī profesionālās izglītības pievilcības stiprināšanas nozīmība.