Šāda atšķirīga pieeja ir nepamatota un nevienlīdzīga pret bērniem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa, piebilstot, ka tikai dažas pašvaldības nodrošina godīgu finansējumu attiecībā pret visām pirmsskolas izglītības iestādēm, taču arī tās patlaban ir apcirpušas naudu. Summa, kas tiek maksāta mēnesī par vienu bērnu, ir ļoti atšķirīga: piemēram, Babītes novads mēnesī līdz šim maksāja 256 eiro, Rīga – 132 eiro, Jūrmala – 71 eiro, taču summai vajadzētu būt vienādai, ir pārliecināta D. Kājiņa.

Vecāki arī domā, ka jāatsakās no prasības visus bērnus reģistrēt rindā uz pašvaldību bērnudārzu un jāļauj izvēlēties, kurā iestādē savu atvasi sūtīt. Tāpat nebūtu vēlams likt bērnam mainīt privāto dārziņu, kad pienākusi rinda pašvaldības iestādē, jo tas viņam var radīt psiholoģisku diskomfortu. Arī tam vajadzētu būt vecāku lēmumam, ko šādā gadījumā darīt. Gan D. Kājiņa, gan vecāku pārstāvji par atceļamu uzskata arī attaisnoto kavējumu limitu. Šobrīd tas bez ārsta zīmes var būt ne ilgāks par mēnesi. Iemesli kavējumiem taču varot būt visdažādākie, piemēram, slikta pašsajūta zobu nākšanas reizēs, vēlme pavadīt kopā atvaļinājumu un brīvdiena, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere piekrita, ka bērns ir prioritāte, taču ne kā naudas piesaistes avots. Privātais bizness tomēr nav tas pats, kas pašvaldības iestāde, un nebūtu pilnībā uzturams par nodokļu maksātāju naudu. Patlaban ir sagatavoti jaunie noteikumi, kas paredz piešķirt finansējumu visiem bērniem – neatkarīgi no tā, kam pirmsskolas iestāde pieder. To, kāda ir kārtība, kā bērna likumīgais pārstāvis ir tiesīgs saņemt vietvaras atbalstu, noteiks katra pašvaldība pati. B. Bašķere arī uzsvēra, ka turpmāk paredzēts atteikties no normas, kas nosaka attaisnoti kavēto dienu skaitu. Pret to gan iebilda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece ģimenes jautājumos Ināra Dundure, norādot, ka pieteikšanās rindā ir jāsaglabā, jo tā ļauj vietvarām prognozēt bērnudārzu noslogojumu un nepieciešamā finansējuma apjomu. Tāpat atstājams būtu attaisnoto kavējumu limits – ja ne mēneša, tad divu apmērā. Pretējā gadījumā – vieta, kas būtu vajadzīga kādam citam bērnam, tiek aizņemta, un tiek nelietderīgi izšķērdēti līdzekļi, maksājot par patiesībā neizmantotu pakalpojumu.

Deputātu viedokļi par šo jautājumu bija atšķirīgi – dažs iebilda pret naudas ieguldīšanu privātbiznesā, bet citi izteica atbalstu konkurences paplašināšanai: lai vecāki ar saviem bērniem balso par, viņuprāt, labākajiem bērnudārziem. Turklāt atbalsts privātajiem, iespējams, esot izdevīgāks risinājums nekā tēriņi pilnīgi jaunu iestāžu celšanai.