Audzēkņiem tā ir iespēja efektīvāk apgūt teorētiskās zināšanas, kuras nepieciešamas konkrētajā jomā, savukārt uzņēmēji šādi var sagatavot savām prasībām atbilstošu speciālistu, vēsta laikraksts Diena.

Duālās izglītības pilotprojektā pērngad iesaistījās 148 audzēkņi 17 dažādās mācību programmās, kuras tiek īstenotas sadarbībā ar 29 uzņēmumiem. Atšķirībā no līdzšinējām metodēm arodizglītībā šajā pilotprojektā iesaistītajās profesionālajās izglītības iestādēs mācības tiek organizētas ar ievērojami lielāku praktisko mācību īpatsvaru. Skolās tiek apgūtas teorētiskās zināšanas, bet uzņēmumiem jānodrošina audzēkņu darbs un mācības uzņēmumā, kā arī jāizmaksā audzēkņiem stipendijas.

Katrā no sešām izglītības iestādēm, kuras šajā mācību gadā piedalās pilotprojektā, tika realizēts atšķirīgs mācību modelis, kas atbilst darba devēju prasībām un skolas iespējām, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Tomēr pilotprojekta pamatdoma, organizējot mācības, ir ļaut audzēknim vairāk nodarboties ar praktisko darbu un apgūt tās zināšanas, kas nepieciešams darba devējam. Praksē tas nozīmē, ka audzēkņi pavada aptuveni divas dienas skolā, iegūstot teorētiskās zināšanas, savukārt pārējās trīs – apgūst praktiskas iemaņas.

Skolu pieredze, izstrādājot un realizējot mācību programmas, ir dažāda, un, kā norāda E. Papule, visās sešās izglītības iestādēs ir gan pozitīvi stāsti, gan pamācošas pieredzes. Grūtības bijušas, piemēram, pārliecinot darba devējus, ka topošajiem speciālistiem par padarīto darbu nepieciešams maksāt algu. Tomēr kopumā E. Papule šo skolu pieredzi dēvē par veiksmes stāstu. To apliecina arī skolu un uzņēmēju teiktais.

Valmieras Profesionālajā vidusskolā (VPF), kur 14 audzēkņi sadarbībā ar ķīmiskās un tekstila rūpniecības uzņēmumu a/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) apguva tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošanu, norāda, ka mācības kopumā noritēja veiksmīgi, un sagaida, ka nākotnē šāds izmēģinājuma modelis pārtaps par reālu izglītības sistēmu.

VPF izglītības metodiķis Vasilijs Kasjaņenko stāsta, ka mācību programma Valmierā tika veidota tā, lai audzēkņi paralēli skolai varētu integrēties darba vidē. Iesākumā audzēkņi četras dienas skolā apguva teorētiskos priekšmetus, bet vienu dienu pavadīja uzņēmumā. Nākamajā posmā audzēkņi jau arvien vairāk laika veltīja praktiskām mācībām rūpnīcā, kur tika izveidota arī mācību klase. Šajā klasē audzēkņi apguva profesionālos priekšmetus, bet skolā apmeklēja tikai angļu valodas un citu vispārīgo priekšmetu nodarbības.

Apmierinātību ar darba vidē balstītām mācībām pauž arī VSŠ personāla vadītāja Doloresa Volkopa un norāda, ka jau projekta uzsākšanas brīdī bijis skaidrs, ka ieguvums būs. Līdz šim, kā jau daudzi citi uzņēmumi Latvijā, VSŠ jaunos darbiniekus pieņēma bez atbilstošas kvalifikācijas un apmācīja arodā saviem spēkiem. Šī pilotprojekta ietvaros apmācība guvusi ne tikai plašāku interesentu loku, bet arī akreditētu un arī citiem uzņēmumiem izmantojamu kvalifikāciju. "Jaunieši, kas iesaistījušies darba vidē balstītajā apmācībā, ir daudz motivētāki apgūt jaunas lietas, jo jau mācību laikā viņi redz potenciālo darba vidi un izvērtē savu piemērotību gan izvēlētajai profesijai, gan potenciālajai darba vietai," teic D. Volkopa. Ieguvums VSŠ pārstāves ieskatā ir arī profesionālās izglītības prestiža uzlabošanās, turklāt šis mācību veids veicinās arī to, ka jaunieši mērķtiecīgāk izvēlas savu profesionālo nākotni.

Arī paši VPF audzēkņi, kuri šajā mācību gadā piedalījās pilotprojektā, pozitīvi novērtējuši šādu mācību modeli – pirms pāris nedēļām veiktā aptaujā no jauniešiem saņemts lielākoties atzinīgs novērtējums. "Dati mums ir ļoti iepriecinoši, jo tikai divi trīs bija atbildējuši, ka viņiem kas nepatīk. Tas, kas viņiem nepatīk, bija padārgais ceļš uz Valmieru, kā arī mācību literatūra, kas ir svešvalodā," stāsta VPF izglītības metodiķe Mairita Šperliņa-Priedīte. Audzēkņi atzinīgi novērtējuši stipendiju apmēru, kas ir jūtams finasiālais atbalsts. Tie skolēni, kuri ieguvuši tikai sekmīgus vērtējumus un apmeklējuši visas nodarbības, saņem ne tikai Eiropas Sociālā fonda stipendiju, sākot no 71 līdz 113 eiro mēnesī, bet arī VSŠ stipendiju – pirmajā semestrī uzņēmums audzēkņiem maksā 107 eiro mēnesī, otrajā – 185 eiro, bett trešajā semestrī stipendija sasniedz 285 eiro mēnesī.

Atbalstu šādai izglītības sistēmai pauž arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tās ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka darba vidē balstītas mācības paredz lielāku un kvalitatīvāku prakšu pieejamību jauniešiem, turklāt tās ir atbilstošākas darba tirgus prasībām. "Duālā sistēma palīdz vieglāk integrēties darba tirgū, jo mācības notiek pie darba devēja un tikai daļa – izglītības iestādēs. Svarīgi ir arī tas, ka teorētiskās apmācības ir piemērotas darba devēja vajadzībām," pauž L. Menģelsone.

Lai veicinātu darba vidē balstītu mācību un prakšu pieejamību, L. Menģelsones ieskatā nepieciešams stimulēt uzņēmējus, kuri šobrīd paši finansē prakšu vietas, papildus veltot pieredzējušo darbinieku laiku praktikantu apmācībām, kā arī noslogojot un pakļaujot riskam uzņēmuma iekārtas. L. Menģelsone norāda, ka vismaz daļēja izdevumu kompensācija ir būtiska, lai stimulētu uzņēmumus radīt jaunas prakses vietas un apmācīt jauniešus. Šī iemesla dēļ IZM, izmantojot pieejamo struktūrfondu finansējumu, iecerējusi piedāvāt atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri būs iesaistījušies darba vidē balstītu mācību realizēšanā.