Tas tiks darīts, lai palielinātu kvalificētu speciālistu skaitu, arī to, kas spētu strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Latvijas tautsaimniecības izaugsmē turpmāk plānots likt akcentu uz specializētām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību: zināšanu ietilpīgu bioekonomiku, biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijām, biofarmāciju un biotehnoloģiju, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju, viedo enerģētiku, viedajiem materiāliem, tehnoloģijām un inženiersistēmām. Šīm jomām būs vajadzīgi kompetenti speciālisti, kas pratīs ieviest viedās tehnoloģijas ražošanā, tāpēc viens no stūrakmeņiem ir atbilstoša profesionālā izglītība, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotajā diskusijā par jaunajiem politikas instrumentiem profesionālās izglītības atbalstam uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

Viens no šā sektora izglītības izaicinājumiem ir audzēkņu skaita palielinājums – tā, lai profesionāli tehniskajās skolās līdz 2020. gadam mācītos puse no pamatskolu beidzējiem. Šobrīd tie ir tikai 39%, skaidroja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Viņa norādīja, ka nākamajā plānošanas periodā plānots īstenot trīs galvenos virzienus: profesionālās izglītības satura reformu (piemēram, paredzot mācību prakses, sākot no 1. kursa), mācību vides uzlabošanu un profesionāli tehnisko iestāžu tīkla sakārtošanu un efektīvu pārvaldību. Ir arī paredzēts palielināt atbalstu audzēkņiem, it īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem. Tas varētu atturēt viņus no skolas pamešanas: ja 2012. gadā no mācību iestādēm tika atskaitīti 13,5%, tad 2023. gadā plānots šo skaitli samazināt līdz 7%.