PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 04. marts

Alise, Auce, Enija

10699.jpeg
Foto: rawpixel / 123RF
Jaunajā UNESCO globālajā izglītības monitoringa ziņojumā uzsvērta izglītības izšķirošā nozīme ilgtspējīgā planētas un cilvēces attīstībā.

Mūžizglītības nozīme, pieaugušo izglītība ir atslēga ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Latvijas rādītāji lielākajā daļā ziņojumā apskatīto mērījumu, analizējot valstu sasniegumus, ir vidēji vai virs vidējā, informē UNESCO LNK konsultante Liene Krīvena.

Izglītība var veicināt konstruktīvākus politikas procesus, palīdzot cilvēkiem piedalīties politikā un sniedzot informāciju par norisēm politikā. Izpētē atklājies, ka pieaugušie ar augstāko izglītību par 60% biežāk pieprasa informāciju no savas valdības nekā iedzīvotāji ar pamatizglītību. Izglītība ir arī spēcīgs preventīvs līdzeklis vardarbības un konfliktu novēršanā. Valstīs, kurās ir būtiskas izglītības sistēmas nepilnības, ir lielākas iespējas nonākt konfliktsituācijās.

Analizējot valstu sasniegumus, kā pozitīvs rādītājs Latvijā novērtēts fakts, ka apmēram 70% jauniešu ir iesaistīti augstākajā izglītībā, lai gan tikai apmēram 40% to pabeidz pilnībā. Tajā pašā laikā Latvijā apmēram 50% cilvēku ar augstāko izglītību un tikai 20% ar vidējo izglītību iesaistās neformālajā pieaugušo izglītībā. Ziņojumā arī norādīts, ka mājsaimniecību izdevumi, kas tiek veltīti izglītībai, Latvijā ir salīdzinoši augsti – vairāk nekā 30% no izdevumiem aiziet izglītībai. Līdzīga situācija ir Bulgārijā, Polijā. Savukārt Zviedrijā un Norvēģijā valsts sedz lielāko daļu izdevumus par augstāko izglītību, tērējot tai salīdzinoši lielāku valsts budžeta daļu.

Analizējot izglītības sasaisti ar ekonomiku, UNESCO ziņojums uzsver, ka izglītība var nodrošināt to, lai neviens cilvēks nepaliek “aiz līnijas”, palīdzot atrast darbu, kas piedāvā dzīvei nepieciešamo atalgojumu. Ziņojuma ietvaros veiktā analīze rāda, ka, ja nabadzīgie iedzīvotāji saņemtu tādu pašu izglītību kā bagātie iedzīvotāji, par 39% mazinātos cilvēku skaits no nabadzīgas vides, kas tiek nelegāli nodarbināti.

Tehnoloģijas ir ne tikai veicinājušas pieprasījumu pēc darbiniekiem ar augsta līmeņa prasmēm, bet arī samazinājušas pieprasījumu pēc darbiniekiem ar vidējām prasmēm, kuru darbs tiek automatizēts. Ir aprēķināts, ka jau 2020. gadā pasaulē trūks apmēram 40 miljoni augsti kvalificētu speciālistu.

UNESCO eksperti uzskata, ka tieši izglītība var mazināt nabadzības risku, sniedz prasmes ilgtspējīgai lauksaimniecībai, dzīvesveidam, patēriņam. Pieeja kvalitatīvai izglītībai mazina sabiedrības noslāņošanos un nevienlīdzību, tā ir nozīmīgākais iekļaujošas sabiedrības veidošanas elements.

Ziņojums pieejams interneta vietnē

Trešdien, 19. oktobrī, UNESCO globālais izglītības monitoringa ziņojums “Izglītība cilvēkiem un planētai: ilgtspējīga nākotne visiem” tiks prezentēts un apspriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.