PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

8211.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Augstākās izglītības jomā samilzušo problēmu vienotu risinājumu joprojām neizdodas rast. To neizdevās panākt arī Saeimā sarīkotajās debatēs.

Tajās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un nozarē strādājošie katrs palika savā ierakumu pusē. Visi gan apliecināja gatavību reformām, bet par to, kā tām jānotiek, skatījumi pamatīgi atšķīrās, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Debatēs Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija R. Ķīlis savā prezentācijā pavēstīja, ka šomēnes sāks Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformu īstenošanas rīcības plāna apspriešanu. Līdz 1. aprīlim esot paredzētas sarunas ar nozares pārstāvjiem, lai "vienotos par optimālu rīcības plāna projektu", ko aprīļa vidū paredzēts iesniegt Ministru kabinetā. Pārliecība, ka apspriedes varētu būt uz kompromisu vērstas, klātesošajiem gan neradās.

IZM uzstādījums saglabājies tas pats globālais: nozares restrukturizācija, resursu konsolidācija utt. Taču lielākas konkrētības tajā joprojām nav un atbilžu uz daudziem jautājumiem – arī ne, piemēram, kuras būs tās augstskolas, kuras tiks paliktas zem āmura, kā notiks akreditācija un kādi būs tai paredzētie līdzekļi, kādā apjomā tiks izmantoti starptautiskā vērtējuma rezultāti. Par auditorijas rezervēto attieksmi R. Ķīlis gan nebrīnījās: neko citu no tās arī neesot gaidījis, jo tai jau izveidojusies pretestība pret jebko, ko viņš paužot. Diemžēl līdz daudziem lielās domas nemaz neaizejot. Viņš gan to ļaunā neņemot un par spīti, piemēram, tam, ka Rektoru padome pieprasījusi viņa demisiju, tomēr turpina ar to komunicēt.

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševkis izteica vēlmi, lai finansēšanas modelis būtu kvalitāti un rezultātus stimulējošs, lai būtu skaidri definēti kvalitātes kritēriji un prasības. Gan viņš, gan vēl citi runātāji uzsvēra, ka jābeidz lāpīt vecais Augstskolas likums un jāķeras pie jauna izstrādes.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra mudināja beidzot tikt skaidrībā ar starptautisko studiju programmu izvērtējumu – ja to visu gribēs pārstrādāt, tas novedīs tikai strupceļā. Viņš arī iebilda, ka IZM akreditāciju padarot par soda bataljonu, kas iet pa augstkolām, atseparējot nedzīvotspējīgos no dzīvotspējīgajiem.

Par augstskolu finansējuma modeli, ko IZM sola apspriest vasarā, domas dalījās: Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis pauda pārliecību, ka augstskolām jāpāriet uz valsts finansētu modeli, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis ieteica valsts līdzekļus novirzīt valodas, kultūras un identitātes saglabāšanai un augstākās izglītības eksporta pieaugumam, bet pārējo studiju telpu atstāt privātajam biznesam.