PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

8860.jpeg
Foto: stockbroker / 123RF
Elektronikas ražotājus un ķīmijas uzņēmējus pārstāvošās asociācijas rosina ieviest obligātos eksāmenus fizikā un ķīmijā, kā arī atbalsta izstrādāto skolotāju algu modeli.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA), to uzsvērusi atklātā vēstulē, norādot, ka Latvijā ir augošas nozares, bet profesionāļu kļūst arvien mazāk, informē ziņu aģentūra Leta.

Asociāciju pārstāvji obligāto fizikas un ķīmijas eksāmenu ieviešanu pamato ar to, ka Latvijas izglītības sistēma pēdējos gados nesasniedz tai izvirzīto mērķi. Proti, atstājot skolas solu, skolēns bieži vien nav gatavs tālākajam dzīves ceļam.

"Skolēns nav ieguvis tās pamatzināšanas un prasmes, kas motivētu viņu doties tālāk. Redzam to, ka uzņēmējiem atrast kvalificētus, izglītotus darbiniekus kļūst arvien grūtāk. Īpaši tas attiecināms uz eksaktajām nozarēm. Latvijas izglītības sistēmai nespējot sagatavot jaunos profesionāļus, šo nozaru tālāka attīstība ir būtiski apdraudēta," teikts asociāciju vēstulē.

Latvijas skolu beidzēji arvien vairāk vēlas apgūt dažādas ar eksaktajām zinātnēm saistītas jomas. Tas nozīmē, ka uzņēmēju vēlmes topošie jaunie profesionāļi un viņu vecāki ir sadzirdējuši, taču bieži vien skolēnu zināšanas eksaktajos priekšmetos ir nepietiekamas, lai sekmīgi pabeigtu augstskolas pirmo kursu.

Starptautiskajos reitingos Latvijas skolēnu rezultāti matemātikā un dabaszinātnēs, lai gan pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir uzlabojušies, tomēr arvien ir viduvēji. "Tas mūs turpina padarīt par Eiropas attīstības perifēriju, un to ir nepieciešams mainīt," uzskata LETERA prezidents Normunds Bergs.

Eksāmens pats par sevi situāciju nemainīs, ne jau tā ieviešana mudinātu skolēnus mācīties vairāk. Obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā liktu pārstrādāt mācību programmas, lielāku uzsvaru mācību procesā veltot eksaktajiem priekšmetiem, kuru zināšana Latvijas darba tirgū ir tik nozīmīga, uzsver Latvijā ir augošas nozares, bet profesionāļu kļūst arvien mazāk. Latvijā ir augošas nozares, bet profesionāļu kļūst arvien mazāk. V. Skrīvelis.

"Mums ir brīnišķīgi izcilības piemēri, ar kuriem varam lepoties. Mums vairāk vajag cilvēkus, kas ir spējīgi loģiski domāt un analizēt, izdarīt izsvērtus un patstāvīgus lēmumus. Izglītots cilvēks rada darbvietas. Tas ir mūsu nākotnes izaicinājums - motivēt skolēnus pašus veidot darbvietas, nevis kļūt par darba ņēmējiem. Mūsdienu globālā ekonomika attīstās tieši šajā virzienā, un Latvijai tam ir jābūt gatavai," atzīmē V. Skrīvelis.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis ir kā atslēga, kas sniegs Latvijai iespēju turpināt darbu pie izglītības sistēmas sakārtošanas tādā veidā, lai skolēnu mācību rezultāti uzlabotos. Bez skolotāju darba samaksas jautājuma sakārtošanas, kas "buksē" jau gadiem, būtiskas izmaiņas skolotāju motivācijā mācīt bērnus kvalitatīvi un radoši, izglītības sistēmā sagaidīt nav iespējams, uzskata asociāciju pārstāvji.