PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 04. maijs

Vijolīte, Viola, Vizbulīte

6591.jpeg
Foto: pressmaster / 123RF
Lai atvieglotu augstskolu absolventu iekļaušanos darba tirgū, radot vienlīdzīgas iespējas, nepieciešams ieviest vienotu un saprotamu prasmju un kvalifikāciju sistēmu. 

Tā ekspertu diskusijā Eiropas prasmju un kvalifikācijas telpas procesi Latvijā: ieguvumi un izaicinājumi izglītības institūcijām un darba devējiem norādīja Akadēmiskās informācijas centra (AIC) direktore Baiba Ramiņa.

Pašlaik pastāv vairāk nekā septiņas dažādas prasmju un kvalifikāciju sistēmas, kuru sastāvā ir vēl vairākas apakšsistēmas. Tas sarežģī darba devēju un darba meklētāju izpratni par to, kādas īsti ir darba devēja prasības, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tāpat ļoti konkrēta nosaukuma kvalifikācijas pieprasīšana apgrūtina personu ar ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju integrēšanu Latvijas darba tirgū. Par piemēru šādām situācijām Ramiņa minēja Advokatūras likumu, kas paredz, ka par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kuras saņēmušas valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un ieguvušas jurista kvalifikāciju. Šajā prasībā netiek ievērots, ka Latvijā vairs nepastāv otrā līmeņa augstākā izglītība - tās vietā ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, skaidroja Ramiņa.

Šādas nesakarības bieži vien manāmas arī iepirkumu sludinājumos, kad rodas situācija, ka lekciju kursus var vadīt tikai maģistra grādu ieguvis speciālists, neļaujot pieteikties šīs nozares doktoram. Ramiņa uzskata, ka problēmas atrisinājumam būtu jāievieš elastīgāki formulējumi, kas nodrošinātu iespēju pieteikties darbam arī ārzemēs grādus ieguvušajiem.