PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 12. oktobris

Kira, Valfrīds

8173.jpeg
Foto: stockbroker / 123RF
Lai veicinātu skolēnu pamatprasmju attīstīšanu, būtu jāpārskata mācību priekšmetu sadalījums skolās. Patlaban gan nav plānots palielināt mācību priekšmetu skaitu.

Tā vakar tikšanās laikā vienojās izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektora pienākumu izpildītāja Dace Markus.

D. Markus skaidroja, ka patlaban izglītības iestādēs tiek mācīts plašs mācību priekšmetu klāsts, tomēr tas tiekot darīts uz pamatprasmju rēķina. Viņa norādīja, ka būtiski ir, lai skolēns, absolvējot skolu, prastu labi runāt, lasīt un rēķināt, informē ziņu aģentūra LETA.

D. Markus neizslēdza, ka svarīgi un nepieciešami ir arī citi mācību priekšmeti, piemēram, veselības mācība, sports un citi. Tomēr lielāka vērība jāpievērš tiem mācību priekšmetiem, kas nodrošina pamatprasmju apgūšanu. "Finanšu pratība var tikt integrēta matemātikā, jo finanšu prasmes būs labas tikai tādā gadījumā, ja skolēns pratīs labi rēķināt," sacīja D. Markus.

Arī M. Seile norādīja, ka līdz 2018.gadam, kad plānots ieviest jaunu, kompetencēs balstītu mācību saturu, iesaistītajām pusēm būs nopietni jādomā par to, kā samērot nepieciešamās pamatprasmes un 21.gadsimtam nepieciešamās zināšanas.

M. Seile pauda, ka patlaban sabiedrība no skolu absolventiem pieprasa ne tikai pamatprasmes, bet arī specifiskas zināšanas, kas atbilst laikam. Ministre uzsvēra, ka, sākot strādāt pie jauna mācību satura, jāspēj definēt matricas struktūru, ierobežotā mācību priekšmetu klāstā spējot integrēt visas nepieciešamās prasmes. M. Seile arī uzsvēra, ka, piemēram, matemātika varētu būt tas mācību priekšmets, kurā varētu integrēt krietni daudzpusīgākas zināšanas.