PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 02. marts

Laila, Lavīze, Luīze

11347.jpeg
Foto: michaeljung / 123RF
Izskanējušais priekšlikums par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu nebūtu valstiski atbalstāms, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunais rektors Aigars Pētersons.

Rektors uzskata, ka RSU Juridiskajai fakultātei jau ir teicamas iestrādes iekšlietu sistēmas darbinieku izglītošanā, ko augstskola nākotnē plāno attīstīt vēl plašāk, tāpēc šādas, atsevišķas akadēmijas veidošana nebūtu valstiski atbalstāms solis, informēja RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers. Šādu viedokli A.Pētersons paudis arī pagājušā nedēļā notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni laikā.

"Gan valsts, gan nozares līmenī jaunas augstskolas dibināšana nav ilgtspējīgs risinājums, jo ir pretrunā ar izglītības reformu vadmotīvu - resursu optimizēšana ar mērķi veicināt studiju kvalitāti. Jaunas augstskolas izveide liecinātu tieši par pretējo - par nevēlēšanos izmantot un attīstīt pieejamos resursus," norādīja A.Pētersons.

Kā norāda RSU, Juridiskā fakultāte ir viena no lielākajām augstskolas fakultātēm, kurai ir ilggadēja pieredze dažādu tiesības zinātņu speciālistu sagatavošanā. Rezultātā esot uzkrāta ievērojama pieredze arī policistu izglītošanā. RSU policijas darbinieku apmācību sāka 2011.gada februārī. 2017.gada vasarā RSU sāka realizēt jaunu studiju programmu "Policijas darbs", kas tapa, konsultējoties ar iekšlietu sistēmas pārstāvjiem un uzklausot sistēmā risināmās problēmas un vajadzības, turklāt arī pašā programmā kā docētāji ir iesaistīti ļoti pieredzējuši iekšlietu sistēmas, to skaitā, policijas virsnieki un ģenerāļi, norāda augstskolā.

RSU rektors uzsvēra, ka šāda studiju programma nekur citur Latvijā nav, un tā ir unikāla, turklāt paredz četras specializācijas - kārtības policijas darbs, operatīvais darbs, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas darbs, noziedzīgu nodarījumu ekonomikā izmeklēšanas darbs. Jau patlaban notiekot darbs pie studiju virziena "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" tālākas attīstības, veidojot arī doktora studiju programmu.

"Turklāt, mērķtiecīgi ejot uz sociālā un veselības aprūpes bloka studiju satura integrāciju RSU ietvaros, es saredzu lielu potenciālu unikālām studiju programmām un specializācijām, kas nākotnē būtu noderīgas arī iekšlietu sistēmai," uzsvēra RSU rektors.

A.Pētersons neslēpj, ka tieši RSU ilggadējā pieredze policistu apmācībā bija spēcīgs arguments par labu jaunā RSU infrastruktūras objekta - ēkas Palasta ielā 3 - tālākai attīstībai RSU Juridiskās fakultātes vajadzībām, kurā plānoti speciālās tehnikas un policijas darba kabineti, iekļaujot dažādas simulācijās balstītas apmācību formas, kas bagātinātu programmu saturu, to skaitā, melu detektoru, kriminālistikas laboratoriju, tiesu izspēles zāli.

"Turpmākajā diskusijā par šo jautājumu es ceru uz valstiski pārdomātu lēmumu, kas atbilstu augstākās izglītības reformai un tās ilgtspējīgai attīstībai," piebilda A.Pētersons.

RSU atgādina, ka RSU policijas darbinieku apmācība ir sākta no 2011.gada februāra, balstoties uz 2011.gada 19.janvārī starp Valsts policiju un RSU noslēgto līgumu. Sešu gadu laikā studijas ar Valsts policijas nosūtījumu ir beiguši 335 policijas darbinieki, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un kvalifikāciju juriskonsults, informē aģentūra LETA.

Jau ziņots, ka janvāra vidū Iekšlietu ministrijā notika starpinstitūciju sanāksme, lai sāktu diskusiju ar tiesību aizsardzības iestādēm par iespējamu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības sistēmas un jaunas augstākās izglītības iestādes izveidi tiesību aizsardzības iestāžu personāla sagatavošanai.

Sanāksmē tika nolemts veidot darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt vairākus konceptuālus risinājuma virzienus un to stiprās un vājās puses ar mērķi sagatavot priekšlikumus par optimālāko risinājumu personāla sagatavošanā, kas strādā ar iekšējās drošības jautājumiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka šobrīd nav pamata apšaubīt RSU piedāvāto programmu, taču nākotnē būtu jāizvērtē iespēja veidot plašāku tiesību aizsardzības iestāžu augstskolu, kurā, iespējams, varētu mācīties ne tikai Valsts policijas darbinieki, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Prokuratūras, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un citu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki.

Valdība 2009.gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju. Viens no galvenajiem akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums. Kā tolaik norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.