PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 14. novembris

Fricis, Vikentijs

8779.jpeg
Foto: amoklv / 123RF
No 6. līdz 12.jūlijam vairāk nekā 37000 skolēnu ieradīsies un sešas dienas dzīvos Rīgā, lai kopīgi dziedātu, dejotu un spēlētu vairāk kā 50 pasākumos. 

Sākoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus un kolektīvu vadītājus pārrunāt ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar ugunsdrošību un to, kur meklēt palīdzību, ja noticis nelaimes gadījums, informē Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku portāls dziedundejo.lv.

1. Kādā adresē dzīvosim un kur notiks mēģinājumi vai koncerti?

Pirms došanās uz svētkiem bērniem ir jāpastāsta, kur notiks mēģinājumi un kur koncerti, kā arī, kādā adresē atrodas izmitināšanas vieta. Tas nepieciešams, lai gadījumos, ja, piemēram, mēģinājumu laikā vai naktsmītnē ir noticis kāds negadījums, bērni varētu glābējiem nosaukt adresi, kurā atrodas. Ieteicams mēģinājumu, pasākumu vietu un naktsmītnes adreses ne tikai pastāstīt bērniem, bet arī pierakstīt uz kādas lapiņas un ielikt bērna mugursomā.

2. Kā neizraisīt ugunsnelaimi?

Lai izvairītos no iespējamām ugunsnelaimēm, telpās, kurās notiek mēģinājumi, nakšņošana vai uzturēšanās brīvajā laikā, aizliegts lietot atklātu liesmu, piemēram, sveces, sērkociņus, šķiltavas.

Nedēļu dzīvojot izmitināšanas vietās, noteikti tiks izmantoti gan gludekļi, lai izgludinātu tērpus, gan tējkannas, lai uzsildītu ūdeni, gan arī matu fēni vai matu taisnotāji. Ikreiz pirms došanās ārā no telpām ir jāpārliecinās, vai visas elektroierīces ir izslēgtas.

Ierodoties izmitināšanas vietā, svarīgi ir jau laicīgi iepazīties ar evakuācijas plānu un pieejamajām izejām. Šīs zināšanas noderēs gadījumos, kad ugunsgrēks ir izcēlies, lai visi bez panikas izkļūtu no ugunsgrēka vietas.

3. Ko darīt, ja izcēlies ugunsgrēks?

Gadījumos, ja jūtams spēcīgs sadūmojums vai redzams, ka izcēlies ugunsgrēks, nekavējoties ir jāzvana pa tālruņa numuru 112. Ja nav pieejams mobilais telefons, tad steidzami ir jāsameklē kāds pieaugušais un jāizstāsta par notikušo. Svarīgi ir saglabāt mieru un nekrist panikā!

Ja ugunsnelaime ir izcēlusies naktī, jāpamodina visi kolektīva dalībnieki, ar kuriem dzīvo vienā telpā. Nometoties rāpus, ir jāmēģina atrast durvis un izkļūt no telpas. Atrodoties pēc iespējas tuvāk grīdai, būs vieglāk elpot. Ja saprotat, ka nav iespējams izkļūt no telpas, ar slapju audumu jānoblīvē spraugas starp durvīm un jāgaida palīdzība pie loga. Garāmgājēju uzmanību var pievērst, radot troksni, saucot palīgā vai arī vicinot auduma gabalu pie loga. Ierodoties ugunsdzēsējiem, glābējiem ir jāizpilda visi viņu norādījumi, bet līdz tam - jārīkojas tā, kā saka pieaugušie.

4. Kas jāatceras pirms došanās peldēties?

Meteorologu prognozes liecina, ka jūlija sākumā gaidāms saulains un silts laiks, kas nozīmē, ka, visticamāk, vecākie skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki no karstuma veldzēsies arī peldoties. Nekādā gadījumā bērni nedrīkst vienatnē iet peldēties. To var darīt tikai pieaugušo klātbūtnē. Jāatceras, ka nepazīstamā ūdenstilpnē nedrīkst lēkt ūdenī, jo tādējādi var gūt smagas traumas. Ūdenī ir jāiet lēnām un pakāpeniski, lai, sakarsušajam ķermenim saskaroties ar vēso ūdeni, nerastos sirdsdarbības un asinsrites problēmas vai muskuļus nesarautu krampji. Peldēties nedrīkst vienatnē, stiprā vējā vai naktī.

Ja kāds no svētku dalībniekiem redz, ka ūdenī slīkst cilvēks, jāatceras, ka slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā pareizi satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Slīcējam var sniegt palīdzību arī no krasta, piemēram, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzēs noturēties virs ūdens līdz glābēju ierašanās brīdim. Gadījumā, ja dodaties ūdenī glābt slīcēju, neaizmirstiet parūpēties arī par savu drošību izmantojot kādu peldlīdzekli, piemēram, bumbu vai piepūšamās rotaļlietas.