PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 22. jūnijs

Laimdots, Laimiņš, Ludmila

9150.jpeg
Foto: lightpoet / 123RF
Meklējot risinājumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, viens no svarīgākajiem uzdevumiem būtu izveidot ideālā skolu tīkla kartējumu.

Tāds viedoklis vakar, 21.oktobrī, izskanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē.

Komisija turpināja darbu pie starpziņojuma "Priekšlikumi iniciatīvām Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai" izstrādes un priekšlikumu sagatavošanas, tostarp par cilvēkresursu efektīvu izmantošanu. Šajā kontekstā tika runāts arī par iespējamajiem risinājumiem, kā nodrošināt kvalitatīvas zināšanas un prasmes bērnam.

Sagatavotie priekšlikumi sagrupēti četrās daļās, piedāvājot risinājumus skolu tīklam, risinājumus telpiskai mobilitātei, risinājumus pedagogu motivācijai un risinājumus skolēnu motivācijai zināšanu un prasmju paaugstināšanā.

Kā skaidroja komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, piedāvājuma mērķis ir strādāt pie risinājumiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, nevis šauri mēģinot rast risinājumu tikai izglītības un apdzīvotības reālās samazināšanās kontekstā, un to saistīt ar valsts piedāvātiem risinājumiem telpiskajai mobilitātei, skolēnu motivācijai paaugstināt zināšanas un prasmes, kā arī ar risinājumiem pedagogu motivācijai.

Viens no priekšlikumiem ir, balstoties uz izglītības kvalitātes kritērijiem, veikt ideālā skolu tīkla kartējumu, savukārt atbilstoši tam IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām varētu tikt uzdots sagatavot aprēķinus kopējai finanšu nepieciešamībai, salīdzinot esošās izmaksas un finanšu ietaupījumu pie iespējamās skolu koncentrācijas.

Attiecībā uz telpisko mobilitāti tiek rosināts izstrādāt piedāvājumu gan skolēnu, gan nodarbināto cilvēku pārvadājumu tīkla optimizācijai, par pamatu ņemot ideālo skolu tīklu un cilvēku plūsmu, kā arī veikt teritoriju ekonomiskā potenciāla izvērtējumu. Minētā mērķis būtu noteikt perspektīvās darbaspēka plūsmas reģionālajā un lokālajā līmeni, lai šo informāciju varētu izmantot plūsmu sinhronizācijai ar skolēnu pārvadājumiem.

Tiek piedāvāts arī noteikt attālumu līdz izglītības iestādei, cik kilometrus publiskais transports var atļauties braukt pēc skolēna, kāds ir pieļaujamais attālums kilometros, ko skolēns var noiet līdz skolai vai sabiedriskā transporta pieturai, kā arī noteikt maksimālo laiku, ko skolēns drīkst pavadīt ceļā līdz izglītības iestādei.

Anglijā līdz 16 gadu vecumam šis attālums ir no divām jūdzēm jeb 3,2 kilometriem.

Ir konstatēts, ka daudzviet tiek uzturēts sabiedriskajam transportam paralēls skolēnu pārvadājumu tīkls. Tāpēc viens no priekšlikumiem piedāvā noteikt pašvaldībām par pienākumu informēt Autotransporta direkciju par skolēnu maršrutu tīklu un izmaiņām tajā, lai sinhronizētu kopējo maršrutu tīklu, un paredzēt iespēju, ka īpašais, pašvaldību organizētais transports sniedz pakalpojumus jebkuram pašvaldības iedzīvotājam, izņemot teritorijas, kas izvietotas sabiedriskā transporta maršrutu tuvumā.

Pie risinājumiem pedagogu motivācijai tiek minēta nepieciešamība pēc aprēķiniem par nepieciešamo finansējumu jaunajai pedagogu atalgojumu sistēmai precizēt pedagogu kvalitātes prasības atbilstoši ideālajam skolu tīklam, definēt augstākus jauno pedagogu uzņemšanas kvalitātes standartus u.c.